Ārlietu ministrs norādījis, ka vizītes ir sava veida „izlūkuzdevums”, proti, tās arī paredzētas, lai rastu izpratni, kā iespējams tālāk būvēt attiecības starp Krieviju un Eiropas Savienību.
Ceturtdien Rīgā Rinkēvičs iespējas atrisināt konfliktu apsprieda ar kopienas augsto pārstāvi ārlietās Federiku Mogerīni. Viņa norādīja, ka pēc Rinkēviča vizītes Kijevā un Maskavā varēs spiest par to, vai situācija ir uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.
„Mums ir jāmēģina rast politisks dialogs, varbūt jauns izrāviens attiecībās ar Krieviju saistībā ar Ukrainas krīzi, ar notikumiem Ukrainas austrumos,” norādīja ministrs.
Jau ziņots, ka decembra beigās Minskā atsākušās Ukrainas valdības un prokrievisko nemiernieku sarunas, kurās mēģināts vienoties par uguns pārtraukšanu un gūstekņu apmaiņu, taču sarunas noslēdzās bez rezultātiem. Pirms tam mēģinājumi īstenot vēl septembrī noslēgtā pamiera nosacījumus arī bijuši neveiksmīgi.
Jaunu spriedzi Krievijas un Ukrainas attiecībās arī ienesusi Kijevas vēlme tuvoties NATO. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pēdējais no Krievijas redzamākajiem politiķiem, kas publiski paudis, ka Ukrainas – lielās un stratēģiski nozīmīgās kaimiņvalsts pievienošanās NATO ir Maskavai absolūti nepieņemama. Viņš uzsvēris, ka šis mērķis ir Krievijai nedraudzīgs solis, un ka Ukrainas centieni iestāties NATO rada draudus pašas Eiropas drošībai, savukārt, Rietumi šo situāciju provokatīvi izmanto, lai radītu vēl lielāku spriedzi Krievijas un Ukrainas starpā.
Konfliktā Ukrainas austrumos, kur prokrieviskie separātisti pasludinājuši neatkarību un ar kuriem kopš aprīļa cīnās Ukrainas armijas spēki, gājuši bojā 4700 cilvēki, bet kopš septembra, ka tika izsludināts neefektīvs pamiers, nogalināti 1300 cilvēki.
