Vaicāts, kā varētu pieaugt Rīgas pils remontdarbu izmaksas, Fibigs kļuva atturīgāks, norādot, ka pagaidām nav skaidrs, kuras konstrukcijas būs jāmaina remontdarbu laikā. Tomēr, visticamāk, ka uguns nodarītā posta likvidēšanai būs nepieciešami vairāki miljoni latu.
Fibigs uzsvēra, ka uguns tomēr nav nodarījusi tik lielu nelaimi, kā sākumā šķitis. Viņš skaidroja, ka vēja un citu apstākļu ietekmē uguns ātri pārvietojās pa pils jumtu un bēniņiem, vienlaikus ar atsevišķiem izņēmumiem neieejot ēkas telpās. Ugunsgrēka laikā bija izveidojies tāds kā tuneļa efekts, norāda Fibigs.
Visvairāk ugunsgrēkā ir cietusi Baltā zāle, kur skarts ir ne tikai jumts, bet arī griesti.
Šobrīd vissvarīgākais uzdevums ir radīt jumtu jeb pārsegu, kas pasargātu pili no lietus ietekmes.
Fibigs akcentēja, ka ugunsgrēkā nav cietis pils vēsturiskais interjers, jo mēbeles bija aizvestas restaurācijai. Savukārt, vaicāts par ugunsgrēka iemesliem, Fibigs vēl nenosliecās kādas no izskanējušās versijas labā. Patlaban ir izskanējušas trīs versijas, kādēļ ugunsgrēks varēja notikt: ļaunprātīga dedzināšana, kļūme elektroinstalācijā un kļūme elektroinstrumentu darbināšanā. Tiesa, ugunsgrēks ir sācies zonā, kur remontdarbi nav notikuši. "Pagaidām es varu nosvērties uz jebkuru no šīm versijām," teica Fibigs. Iespējams, ka jau šonedēļ varētu kļūt zināms policijas un ugunsdzēsēju veiktās ekspertīzes rezultāts, kurā arī būs norādīti ugunsgrēka cēloņi.
Būvdarbu vadītājs arī atzīmēja, ka ugunsgrēka laikā sākotnēji jutis nožēlu par notikušo, taču vēlāk – niknumu par tehnikas resursu trūkumu ugunsdzēšanas laikā.
Ziņots, ka ugunsgrēks sākās ceturtdienas vakarā un turpinājās visu nakti uz piektdienu. Kopumā ugunsdzēsēji darbu Rīgas pilī beidza vien pēc 16 stundu ilga darba. Ugunsgrēks izcēlās brīdī, kad remontdarbi pilī vairs nenotika.
