Likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtā, līdz ar to tas tika pieņemts 2. lasījumā. Par likumprojekta pieņemšanu balsoja 70, bet pret bija 13 deputāti.
Saeimas sēdes sākumā tika nolemts no darba kārtības izslēgt likumprojektu, ar kuru bija paredzēts grozīt likumu par Rīgas Juridisko augstskolu, lai atvieglotu valodas zināšanas arī šīs izglītības iestādes rektoram. Par izslēgšanu balsoja 49 deputāti, bet pret bija 18 parlamentārieši.
Grozījumi paredz, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam nav piemērojamas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto latviešu valoda tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā, informē Saeimas preses dienestā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, prasības pēc valsts valodas prasmēm Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajam personālam un rektoram nav nepieciešamas, jo studijas notiek angļu valodā. Taču likumu paredzēts papildināt ar pienākumu augstskolai nodrošināt dokumentu apriti un saziņu ar iestādēm un privātpersonām valsts valodā.
Līdzīgas normas par valsts valodas lietojumu tiek plānotas arī jaunā likuma projektā par Rīgas Juridisko augstskolu.
Rīgas Ekonomikas augstskola dibināta 1993.gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas Republikas personā noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi nodrošināt Latvijā izcilu izglītību ekonomikā un biznesa vadībā. Savukārt Rīgas Juridiskā augstskola dibināta 1998.gadā, kad tika parakstīts līgums starp Latvijas un Zviedrijas valdībām un Sorosa fondu – Latvija, teikts likumprojekta anotācijā.
