ĪSUMĀ:
- Rīgas pašvaldība noslēgusi koncesijas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju “Tīrīga”.
- Rīgas domes opozīcija to kritizē, jo tas var novest pie pilsētas atkarības no viena uzņēmuma un nekontrolējama tarifu pieauguma.
- Bažas paudusi arī Konkurences padome, kas pret pašvaldību uzsākusi pārkāpuma lietu par konkurences kropļošanu un varētu iesaldēt līgumu.
- Rīgas domes vadošie politiķi un pašvaldības Vides pārvalde paliek pie sava.
- Domes vadība uzskata, ka līgums ar “Tīrīgu” esot izdevīgākais un dabai draudzīgākais veids, kā uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.
Konkurences uzraugu un iedzīvotāju bažas
Lai gan galvaspilsētas atkritumu biznesa nodošana jaundibinātā privātās un publiskās partnerības uzņēmuma “Tīrīga” pārziņā ir notikusi ar Rīgas domes ziņu, nu opozīcijas deputāti ir ieklausījušies Konkurences padomes pāris gadu paustajās bažās par konkurences sakropļošanas riskiem nozarē. Sadzirdēta arī pilsētnieku neapmierinātība, jo daļai jau pašlaik līdz ar līgumu pārslēgšanu tarifs kāps pat par 40%.
Pašlaik atkritumu izvešanas tarifi Rīgā ir aptuveni 15-16 eiro par kubikmetru. Monopolista “Tīrīga” tarifs jau no paša sākuma būs lielāks – 17,38 eiro. Taču uzņēmums apgalvo, ka nodrošinās iespēju bez maksas nodot šķirotos atkritumus. Tādēļ tie rīdzinieki, kuri čakli šķiro savus atkritumus, kopumā varētu maksāt pat mazāk.
Domes opozīcijas pārstāvjus gan šie argumenti nepārliecināja. Opozīcijas ieskatā pareizāk būtu sadalīt Rīgu vairākās zonās un katrā no tām izvēlēties citu atkritumu operatoru, lai izvairītos no viena spēlētāja nokļūšanas dominējošā situācijā. Šāds ierosinājums gan neguva vairākuma atbalstu.
Savukārt Konkurences padome brīdina, ka šādā veidā pašvaldība rada priviliģētus apstākļus vienam spēlētājam. “Problēma ir tajā, ka jūs nespējat kā pasūtītājs nekad prognozēt, slēdzot līgumu ar vienu un nonākot atkarībā ar vienu pakalpojuma sniedzēju, prognozēt, kāda būs cena pēc 5, 10 gadiem,” norādīja Konkurences padomes loceklis Jānis Račko.
Tikmēr uzņēmums “Tīrīga” ar agresīvu mārketinga kampaņu mudina rīdziniekus pārslēgt līgumus. Cilvēki tiek vilināti ar iespēju laimēt elektroskūterus un biedēti, ka pēc 15. septembra atkritumus Rīgā apsaimniekos vienīgi šis uzņēmums. “Tīrīga” tajā neko nosodāmu nesaskata.
“Saskaņā ar noslēgto koncesijas līgumu mums ir darbība jāuzsāk 15. septembrī. Tāpēc mēs mudinām visus iedzīvotājus laicīgi pārslēgt līgumus, lai neiestātos tās izvešanas vakuums uz kādu brīdi, jo daļai iedzīvotāju nav noslēgti līgumi. Mūsu likumdošana mums šādu pienākumu uzliek – trīs mēnešu laikā no līguma slēgšanas sākt pakalpojuma sniegšanu,” skaidroja AS “Tīrīga” valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.
Domniekiem pretrunīgi viedokļi
Domē pēc “Vienotības” frakcijas līdera Viļņa Ķirša iniciatīvas tika sasaukta divu komiteju sēde: “Nepatīk tas, ka viss kārtējo reizi ir novilkts līdz pēdējam brīdim. Tiek draudēts – ja nepieņemsim šo modeli, tad būs represijas no Eiropas Savienības. Bet skaidri redzam – viss solītais par to, ka būs iespēja šķirot, ir tikai kā papildpakalpojums. Arī tarifs ceļas. Pluss mūs atdos verdzībā uz 20 gadiem – neko nevarēsim 20 gadus mainīt.”
Rīgas domes Vides pārvaldes un uzņēmuma “Tīrīga” vadība gan apgalvoja, ka noslēgtais līgums stingri regulējot, kādos gadījumos tarifi varētu pieaugt. Tāpat šis dokuments ļauj pašvaldībai piemērot atkritumu apsaimniekotājam soda sankcijas vai pat lauzt līgumu, ja tas nepilda savas saistības.
Pašvaldības Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe apgalvoja, ka vidējais tarifu kāpums būs par 9%, lai gan piecarpus stundu ilgajā sēdē vēlāk atzina, ka daļai iespējams arī lielāks sadārdzinājums.
Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (“Gods kalpot Rīgai”) atkritumu apsaimniekošanas cenu celšanā vainoja Saeimu, tajā skaitā tā laika parlamentārieti Ķirsi, kas lēmuši par 80% ik gadu kāpināt dabas resursu nodokli. “Ja gribat konkrēti vainīgos – pārsvarā tie ir “ Vienotības”, Nacionālās apvienības deputāti un toreizējie koalīcijas partneri “zaļzemnieki”. Pajautājiet: draudziņ mīļais, ar ko tu esi domājis, kad ieprogrammēji likumā nodokļa pieaugumu 80% pieaugumu gadā.
Četru gadu periodā 316%,” norādīja Stepaņenko.
Rīgas mēra pienākumu pildītājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) uzskata, ka Konkurences padomes iebildes pret daudzgadu monopolu pašlaik ir visai emocionālas, nevis balstītas normatīvos. “Nesaprotu, kāpēc Konkurences padome nevienā iepriekšējā posmā nesāka skaļi par to runāt. Viss ir skaņots. Tāpēc domāju – mēs turpinām,” sacīja Burovs.
Doms sēdē opozīcija kritizēja ierēdņus arī par to, ka līdz šim nemaz nav radīti jauni saistošie noteikumi ar citu atkritumu apsaimniekošanas kārtību, bet līgumi ar iedzīvotājiem jau tiek pārslēgti. Tomēr domnieki nekādus lēmumus nepieņēma, gaidot tālāko konkurences uzraugu rīcību.
KONTEKSTS:
Līdz šim rīdzinieku atkritumus apsaimniekoja četras dažādas kompānijas par dažādiem tarifiem. Taču Rīgas dome lēmusi uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai “Tīrīga”.
Taču konstatēts, ka jaunais piedāvājums ir vismaz par 40% dārgāks. Uzņēmējs skaidro, ka jaunas mašīnas un šķirošanas vietas prasa milzīgus ieguldījumus.
Konkurences padome līdz šim vairākkārt ir norādījusi, ka tik lielā tirgū kā Rīga monopols uz 20 gadiem var lielā mērā iznīcināt konkurenci, tādējādi cenu politiku diktēs viens uzņēmējs. Tāpēc jūlijā Konkurences padome ierosinājusi pārkāpuma lietu par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vēlas iesaldēt līguma pārslēgšanas procesu ar pagaidu noregulējumu.
