Baltā līnija uz Čaka ielas gluži kā robežšķirtne sadalījusi rīdziniekus divās daļās. Vienā pusē velobraucēji un viņu atbalstītāji, otrā – autovadītāji un visi pārējie, kuriem jaunās velojoslas ir tikai traucēklis.
Vairāk nekā stundas laikā uz eksperimentālās velojoslas LTV satika mazāk nekā 10 riteņbraucējus. Taču, cik velojosla tukša un klusa, tik sociālie tīkli pilni ar karstām diskusijām par šo velojoslu lietderību. Arī ielās satiktajiem ļaudīm viedoklis atšķiras.
“Pirmā reize. Atbraucu tagad no Purvciema. Nu cik man sanāca – 20 minūtes? Baigi ērti. Pāri Zemitānu tiltam šajā virzienā jau tā bija ērti, tagad ir vēl drošāk un patīkamāk. Es tikai nesaprotu, kādēļ daži vēl pa ietvēm braukā, jo man kā riteņbraucējam ir ļoti labi. Ja būtu jāsēž korķī – varbūt būtu citādāk,” sprieda velobraucējs Didzis.
Velokurjers Kevins gan izmantoja trotuāru. Viņš skaidroja, ka viņam jāatrod adrese, ”tādēļ braucu tā un skatījos numurus uz mājām”.
Autokurjers Gatis savukārt sacīja, ka viņam tagad ir “ir grūti izbraukāt, salikuši te josliņas, un es nevaru pat preces izkraut ārā”. Viņaprāt, arī sastrēgumi kļuvuši lielāki, “agrāk ar pirmo reizi varēja izbraukt zaļo, tagad sanāk divreiz, trīsreiz apstāties”.
To, ka Čaka ielas krustojumu caurlaidība kopš velojoslu izveides samazinājusies, atzīst arī idejas iniciatori no “Attīstībai/Par!”/”Progresīvo” frakcijas.
Tādēļ pirmdien Satiksmes komitejas sēdē deputāti meklēja risinājumus. Opozīcija izmantoja iespēju velojoslu eksperimentu jau tagad pasludināt par izgāzušos.
“Vēl 2. novembrī šeit zālē izskanēja, ka būs slikti. Tagad redzams, ka slikti ir,” paziņoja Rīgas domes deputāts Vadims Faļkovs (“Saskaņa”).
“Cilvēks stundu brauc no Purvciema līdz Centrālajai stacijai! 40 000 cilvēki katru dienu brauc pa Čaka ielu ar sabiedrisko transportu! Es nezinu, cik tur saskaitīs velobraucējus, bet nedomāju, ka tik daudz cilvēku izmanto infrastruktūru, kas tagad atņemta kopējai satiksmei,” sacīja Faļkovs.
Rīgas domes deputāte Agnese Logina (“AP/P”) savukārt nepiekrita, ka ir slikti. “Tas nav tas, ko es redzu, un tās nav vēstules, ko es saņemu. Mēs joprojām katru dienu saņemam pateicības vēstules par to, ka šāda velojosla ir ieviesta un cilvēki beidzot jūtas droši,” sacīja Logina.
Bet domnieks Miroslavs Kodis (“AP/P”) sacīja, ka “ne jau velojoslu dēļ ir sastrēgumi. Cilvēki sēž mobilajos telefonos. Nebrauc savā laikā, skatās telefonā, bet aiz viņa stāv mašīnas un gaida”.
Faļkovs ierosina uz Čaka ielas labāk izveidot sabiedriskā transporta joslu, bet velobraucējus pārvirzīt uz Barona ielu.
Savukārt velo eksperimenta autori piedāvā atjaunot kreiso pagriezienu no Zemitānu tilta uz Pērnavas ielu, lai mazinātu auto blīvumu Čaka ielā.
Pret šādu ideju gan iebilst pašvaldības Satiksmes departamenta eksperti, atgādinot, ka reiz no kreisā pagrieziena šajā krustojumā jau nācās atteikties, jo tas bija satiksmes negadījumu melnais punkts.
Pie abām pusēm pieņemama risinājuma komiteja šodien tā arī nenonāca. Velojoslu eksperimentu Čaka ielā plānots turpināt vismaz līdz 1. aprīlim.
KONTEKSTS:
Pēc Aleksandra Čaka ielas atjaunošanas Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti rosināja ielā izveidot velojoslas velosipēdu infrastruktūras uzlabošanai. Tika nolemts eksperimentālā kārtā Marijas un Čaka ielā ieviest pagaidu velojoslas par spīti iespējamiem sastrēgumiem.
