SIA “Intergeo Baltic” ģeologs Kristaps Martinsons pastāstīja, ka urbuma dziļums svārstās no 20 līdz 30 metriem, ņemot vērā, ka Rīgā ir diezgan sarežģīti un dažādi ģeoloģiskie apstākļi.
Lai iegūtu nepieciešamos grunts paraugus, vienā urbuma vietā speciālisti strādā 3–4 dienas.
Ģeologs apraksta iegūto materiālu, veic visus pierakstus, arī nofotografē, teica Spānijas uzņēmuma “Idom” ģeotehniskais uzraugs Pēteris Džeriņš. Iegūtos paraugus saliek pa kastēm, lai vēlāk jebkurš interesents tos var apskatīties un izdarīt savus secinājumus par ģeoloģisko griezumu.
Visa no grunts iegūtā informācija tiek saglabāta arī elektroniski.
Pēc darbu pabeigšanas urbuma vietu aizrok, atstājot nelielu cauruli, kas ļauj pētīt gruntsūdeņu līmeni līdz 8 metru dziļumam. Arī šī informācija atvieglos darbu jaunā dzelzceļa projektētājiem.
“RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramanis paskaidroja, ka ir interese par šķērsojumu vietām, tādēļ interesentiem jāsniedz atbilde. "Kā dzelzceļu šķērsos šajās teritorijās, vai nu pāri, vai pa apakšu," sacīja Bramanis. "Šie tehniskie dati dos tehnisko atbildi, vai konkrētā vietā mēs varam diskutēt ar sabiedrību, kas būtu labāk – pāri vai pa apakšu. Vai arī tehniski tas nav iespējams.”
Pirmajā kārtā ģeotehniskā izpēte skars arī Stopiņu, Ķekavas, Baldones, Mārupes un Olaines novadu pašvaldību.
Ja iepriekš noteiktie urbšanas punkti atradīsies privātā teritorijā, pirms darbu sākšanas speciālisti apziņos zemes īpašniekus. Pirmos projekta realizācijas darbus – traucējošu objektu nojaukšanu – “Rail Baltica” vadītāji cer sākt jau decembrī, lai 2026. gadā Rīgā jaunajā dzelzceļa stacijā varētu piestāt pirmais vilciens.
