Zemas algas, daudz darba un slikti darba apstākļi. Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks neslēpj iemeslus darbinieku trūkumam: "Mēs nevaram prasīt no cilvēka ilgstoši spēt būt gaišam, pozitīvam, motivētam, ja viņa atalgojums ir zems, darba apstākļi dažviet ir briesmīgi, maigi izsakoties. Tad ir jābūt arī valstiski gribai šo labot."
Šogad dienestu uzsākuši 150 kadeti, tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, bet tāpat par maz, lai nosegtu to darbinieku skaitu, kas šogad dienestu pārtrauc. Dienestu pamet arī darbinieki ar lielu pieredzi un īsi pirms pensijas vecuma.
"Apmēram puse ir tie, kas dodas izdienas pensijā. Tas ir izskaidrojams ar to, ka kolektīvs noveco, jāsaka tā. Ja palūkojamies 25 gadus atpakaļ, tad Valsts policijā bija 12 tūkstoši policistu, tas ir uz pusi vairāk nekā šobrīd. Būsim atklāti – viņiem tā starpība, ko viņš saņem aizejot pensijā vai turpinot [strādāt], ir salīdzinoši niecīga atalgojumā. Un tie ir sagatavoti cilvēki, ar profesionālo pieredzi, izglītoti, viņi ir labākie policijas darba pārzinātāji," stāsta Ruks.
Rīgā trūkst 40% darbinieku, kopā Latvijā teju 23 %. Reģionos iztrūkums ir mazāks. Šī statistika gan neesot pilnībā objektīva, jo neatspoguļo policijas reālās spējas. Policijā sākta reforma, kas samazinās vakanču skaitu. "Lai arī mums šobrīd ir pāri par 1600 vakanču, mēs plānojam viņas mazināt par apmēram 1000 vakancēm. Jo mēs arī šobrīd redzam, ka nav reāli viņas [visas] aizpildīt, būsim reālisti," vērtē Ruks.
VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis spriež: "Ņemot vērā šo darbinieku trūkumu un salīdzinot to ar konstatēto pārkāpumu skaitu ceļu satiksmē, tomēr tas ir pietiekami liels. Redzam, ka ar esošo kapacitāti spējam pietiekoši lielā skaitā gan aizturēt, gan fiksēt pārkāpējus."
Plānots panākt darba optimizāciju. Viens cilvēks spēs ne tikai reaģēt uz izsaukumu, bet pieņemt arī cilvēku liecības un uzsākt izmeklēšanas procesu pats, negaidot, kad ieradīsies cits, uz to tiesīgs kolēģis. Kā norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs: "Rezultātā būs iespējams vieniem un tiem pašiem cilvēkiem reaģēt uz plašāku notikumu skaitu."
Tas gan prasīs papildu apmācību, ilgākas studijas. Policijā apzinās, ka tikai šādi visas problēmas neatrisinās. Gluži vienkārši – nepieciešama nauda.
"Nav viena laba atbilde uz šo jautājumu. Tas ir apstākļu kopums. Mēs šeit runājam par darba vidi, par iecirkņiem, kuros darbinieki var uzturēties drošos apstākļos sev, par atbilstošu atlīdzību, par motivējošu izglītības sistēmu. Šis ir tas apstākļu kopums," uzsver Trofimovs.
Valsts policijas budžets pagājušajā gadā bijis 168 miljoni eiro, policijā uzskata, ka tas ne tikai būtu jāpalielina, bet palielinājumu policija jau pati nopelnījusi. Ruks skaidro: "Mēs operējam ar diezgan lielām policijas darba iemaksām, ko veido soda naudās iekasētās summas, tas ir ap 20 miljoniem, un pēdējos gados mums vēl ir papildu šie noziedzīgi iegūtie līdzekļi, ko tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem. Un pagājušajā gadā tie bija, pēc valsts kases datiem, 64 miljoni, pēc mūsu [aprēķiniem] vēl pat mazliet vairāk." Par algu apjomu Ruks stāsta: "Zemākajam līmenim ir 730 [eiro], arī 100 eiro nebūs tas atrisinājums. Bet arī 100 eiro prasīs 13 miljonus priekš tiem sešiem tūkstošiem, kas ir nodarbināti."
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs sagaida, ka jaunās valdības deklarācijā parādīsies vēlme palielināt investīcijas iekšējās drošības stiprināšanai.
