ĪSUMĀ:
- Opozīcija grib dzirdēt plānu sastrēgumu mazināšanai un drošībai.
- Ielu remonti sāksies ceturtdien, 17.maijā.
- Satiksmes departaments – remontu laikā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustība.
- Departaments arī atgādina par pašu būvnieku atbildību garantēt drošību.
Spilgts piemērs Rīgas ielu remontdarbu kvalitātei ir fakts, ka pirms trim gadiem sāktais un nu jau leģendārais Krišjāņa Barona ielas virsmas nomaiņas process arvien nav noslēdzies – darbi nav pieņemti ekspluatācijā. Pērn rīdziniekiem nācās sastapties ar jauniem izaicinājumiem – satiksmes kustība tika organizēta nejēdzīgi, bieži trūka drošu joslu gājējiem, arī darbu noslēgums kavējās.
No ceturtdienas, 17.maija, Rīgas domes Satiksmes departaments sola ar pilnu sparu ķerties pie šā gada darbu plāna izpildes. Ielās paredzēts ieguldīt 18 miljonus eiro.
Šonedēļ sāksies darbi Brīvības ielā, Kalpaka bulvārī, Merķeļa ielā, nākamnedēļ uz Salu tilta - departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins uzskaita veicamos darbus.
Drīzumā darbi sāksies arī uz Deglava tilta, bet pēc iepirkumu procedūras noslēguma – arī uz Brasas tilta. Kopumā remontu šovasar būšot vairāk nekā pērn, bet Jakrins apgalvo – pie satiksmes organizācijas ir ticis strādāts.
Savukārt astoņus miljonus eiro vērtajā Krasta ielas seguma nomaiņas plānā pagaidām nav pat uzzīmēts projekts. Jakrins prognozē, ka tas notiks jūnijā.
Pieredze gan rāda, ka ielu seguma nomaiņas konkursi reti kad noslēdzas mēneša laikā. It īpaši Krasta ielas gadījumā tas būvniekiem varētu būt interesants objekts ar labiem ieņēmumiem un vienlaidus darbu, tāpēc sagaidāmi arī konkurentu strīdi un seguma maiņas ievilkšanās.
Bet Jakrins uzsver, ka prioritāte ir sabiedriskā transporta kustība, lai tā būtu maksimāli netraucēta.
Tomēr Rīgas domes opozīcija solījumiem par kārtību galvaspilsētas ielās netic. Tādēļ skaidroties nozares komitejā Jakrinu izsaucis «Vienotības» deputāts Vilnis Ķirsis. Bažas sakņojas iepriekšējās vasaras pieredzē, kad ielu remontu laikā valdīja haoss, jo vienlaicīgi remontēja vairākas maģistrālas ielas, norāda Ķirsis.
Svarīgs jautājums ir arī par vājāko ceļu satiksmes dalībnieku drošību – gājējiem gar galvām pērn vicinājās ekskavatoru kausi, bet māmiņas ratus stūma pa būvbedrēm.
“Mēs gribam dzirdēt skaidru plānu, lai viss nepārvērstos par sastrēgumu jūru, un, protams, arī par drošību,” saka Ķirsis.
Jakrins gan uzskata, ka šādiem opozīcijas apgalvojumiem nav pamata, un sola, ka departaments šogad skrupulozi sekos līdzi remontdarbiem.
Jakrins atgādina par pašu ielu būvnieku atbildību, kā arī to, ka pērn uzņēmējiem par termiņu kavēšanu tika piemērots 50 tūkstoš eiro līgumsods, un sola arī labāku kārtību būvdarbu zonās.
“Ļoti daudz runāts ar būvniekiem par viņu atbildību, viņi solījuši pievērst uzmanību, iegādājušies arī līdzekļus, lai norobežotu satiksmi no gājēju satiksmes,” sacīja Jakrins.
Jakrina izsaucējs uz komiteju, «Vienotības» deputāts Vilnis Ķirsis solījumiem netic. “Nedaudz baida izpratnes trūkums par vājāko satiksmes dalībnieku drošību, es jūtu, ka viss vēl priekšā,” sacīja Ķirsis.
Arī pērnvasar aktīvās biedrības «Pilsēta cilvēkiem» pārstāvi Māri Jonovu departamenta vadītāja teiktais nepārliecināja. Bažas sagādā domes kritizētie valdības noteikumi par kārtību būvdarbu zonā, nenodrošinot pienācīgas ejas vai piekļuvi objektiem.
“Es viņu pusē neredzu vēlmi kaut ko uzlabot, rīdzinieki, protams, sekos līdzi un ar bažām jau gaida. Arī par Brīvības ielu es pats esmu gājis pie uzņēmējiem un ir nulle informācijas par to, kad kas sāksies, kādā veidā ko konkrēti kurā brīdī būvnieki darīs,” norādīja Jonovs.
