Rīgā ir 13 siltā ēdiena izsniegšanas vietas un četras zupas virtuves, kur mazturīgie rīdzinieki var saņemt siltu un garšīgu maltīti.
Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Linda Sausā norādīja: “Šīs 13 siltā ēdiena izsniegšanas vietas var apmeklēt cilvēki, kuriem ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss. Un, lai šo statusu iegūtu, vajag vērsties Rīgas Sociālajā dienestā. Attiecīgi sociālie darbinieki izvērtē ienākumus un cilvēka atbilstību šim statusam. Ja cilvēks statusu nokārto, viņš ar šo izziņu dodas uz ''Rīgas satiksmes'' klientu apkalpošanas centriem, uzrāda izziņu un attiecīgi šī izziņa tiek elektroniski ievadīta ''Rīdzinieka kartē''. ''Rīdzinieka kartē'' tiek ieprogrammēts porciju skaits, cik var saņemt un attiecīgi derīguma termiņš.”
Dodoties uz kādu no brīvi izvēlētajiem ēdiena izsniegšanas punktiem, karte tiek nopīkstināta, līdzīgi kā e-talons sabiedriskajā transportā. Ēdienkarte katru dienu katrā punktā ir atšķirīga, un reizi dienā ēdienu var saņemt tikai vienā no tiem. Kā norādīja Rīgas Sociālajā dienestā, esot pat tādi ļaudis, kas apbraukājuši teju visus Rīgas ēdināšanas punktus, lai izvērtētu, kur garšīgāk.
Divas jaunas ēdināšanas vietas tika izveidotas pavisam nesen. “No 1. aprīļa ir palielināts skaits – no 11 punktiem uz 13 punktiem. Tas ir saistīts ar to, ka departaments rīkoja iepirkumu,” sacīja Sausā. Informācija par jaunajām vietām esot pieejama Sociālajā dienestā.
Savukārt papildu vietu atvēršana neesot saistīta ar Covid-19 pandēmiju, tomēr, ja salīdzina ar pērno gadu, izsniegto porciju skaita pieaugums ir vērojams. Tas varētu būt saistīts ar trūkumcietēju skaita pieaugumu.
“Piemēram, pagājušajā gadā vidēji tika izdalītas 1300 porcijas, tad šī gada trīs mēnešos tika izdalīts 1280 porciju, bet, ja mēs ieskaitām jau, piemēram, pirmās aprīļa dienas, tad palielinājums ir jau līdz 1330 porcijām. Neliels palielinājums ir,” atklāja Sausā.
Siltā ēdiena izsniegšanas vietās ēdējiem noteikti ir jābūt reģistrētiem Sociālajā dienestā, bet četrās Rīgas zupas virtuvēs var ieturēties ikviens.
“Zupas virtuvēs vidēji tiek izdalītas 690 porcijas dienā. Šo punktu vairāk izmanto cilvēki bez pajumtes, krīzē nonākušie cilvēki, varbūt uz to brīdi, bet viņi trūcīgā statusu nav nokārtojuši vai arī nevēlas statusu kārtot,” sacīja domes pārstāve.
Kas ir ēdienkartē?
“Ja mēs paskatīsimies nākamās nedēļas ēdienkarti, tad vienā no punktiem, piemēram, ir pildīta karbonāde ar griķiem un burkānu salātiem, ir vista ar rīsiem un biešu salātiem, tā ka paēst var garšīgi, kaloriju daudzums arī nodrošina to, lai tas ēdiens būtu gana sātīgs un cilvēks varētu paēst,” norādīja Labklājības departamenta pārstāve.
Ēdināšanas uzņēmuma “Rīdze” valdes priekšsēdētāja Inese Bārzdaine skaidroja ēdienkartes sastādīšanas procesu: “Ēdienkarti sastādām uz katru dienu jaunu, vadāmies diezgan bieži pēc cilvēku ieteikumiem – ko viņi vairāk vēlas, ko viņi vairāk grib ēst. (..) Protams, vēlme ir – vairāk dot gaļu. Ir vienmēr piedevas, arī mainām katru dienu – ir griķi, rīsi, kartupeļi, makaroni. Gaļas gabalu dodam veselu, tāpēc, ka “mērcveidīgos” ne īpaši ēd, mērcīti mēs pieliekam klāt pie tā gaļas gabaliņa. Dārzeņu salāti arī katru dienu, maizīte katru dienu, un vēl kā bonuss, tas pēc viņu vēlmēm, ir tēja.”
80% gadījumos biežākie siltā ēdiena baudītāji esot vientuļie seniori un seniori ar invaliditāti.
“Ir ļoti daudz pensionēto skolotāju. Tad ir cilvēki, kas ir visādās dzīves situācijās nonākuši – ka viņam nav kur palikt, viņam nav radu, viņam nav bērnu, viņš ir palicis viens, pensija nav tik liela,” atzina Bārzdaine.
Tāpat Bārzdaine stāstīja, kas cilvēkiem garšo visvairāk: “Viņiem ļoti patīk sautēta vistas kāja. Viņu nevar iedot mazu gabaliņu – tā ir viena liela vistas kāja, kurai ir kaut kādi 300 grami, es negriežu, kaut mums gaļa it kā jādod 100 grami. Tad ir tā, ka zinu, ka vismaz 50 porcijas jādod pa virsu, jo tad ir cilvēku ļoti daudz.”
