Viens no veidiem, kā to varēja darīt, bija ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Tur ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja pieminekļa pakājē esošajā kartē iespraust ziediņu sev tuvā Latvijas pilsētā vai novadā, tādējādi godinot Latvijas neatkarības atjaunošanu. Floriste Ilva Briede labi atceras 23 gadus vecos notikumus. „Man bija tikko piedzimis maziņš bērniņš un rūpes bija saistītas ar viņu, bet tomēr televizors bija pieejams un skatījos. Bija ļoti saviļņojošs moments, kad tas notika, un visi Saeimas deputāti, kad nāca ārā. Tas, protams, bija ļoti iespaidīgi,” viņa norāda.
Savukārt Kristīne Frolova saviem bērniem 4.maija rītā sacījusi, ka Latvijai ir divas dzimšanas dienas. „Latvijai ir divas dzimšanas dienas – viena rudenī, viena pavasarī,” pauda Frolova.
Arī kareivji uzsver, ka ļoti lepojas ar Latviju. „Lepojos, lepojos! Manā ģimenē noteikti,” viņš saka. Viņam piebalso arī Jānis Novikovs. „Manā tieši tāpat. Pat ļoti lepojos.”
Savukārt pūtēju orķestra parādi vēro Marta, kas kopā ar orķestri gaida savu kārtu. Marta stāsta, ka zina, kas ir 4.maijs, jo par to stāsta skolā un ģimenē. Savukārt Pauls, kuram 4.maijā ir dzimšanas diena, ar lielām zināšanām nelepojas un nevar izstāstīt svētku būtību. Guntars, kas kopā ar diviem dēliem Gustavu un Krišjāni izbauda dienu, pauž, ka bērniem ir jāstāsta par notikumiem un vēsturi.
Iedzīvotājiem pagaidām nav vienotas atbildes uz to, kā parasti tiek atzīmēts 4.maijs.
Biežāk cilvēki skaidro, ka katram pašam jājūt un jāzina, kā atminēties vēsturiskos notikumus un par tiem runāt tālāk.
4.maija svinību ietvaros ir atklāts rekonstruētais kultūras nams „Ziemeļblāzma”. Savukārt kinomīļi var skatīties Latvijas filmu kino maratonu.
