4. studija

Neaiztieciet uzlīmes! To dēļ var atteikt garantijas remontu ledusskapim

4. studija

4. studija

Kā cīnīties ar kaimiņiem, kuri nemitīgi noplūdina jūsu dzīvokli?

Rīdziniece bezspēcīga cīņā ar kaimiņiem, kuri nemitīgi nopludina dzīvokli

Rīgā, Ropažu ielā dzīvojošā Lolita cieš no saviem augšējiem kaimiņiem, kuri nemitīgi nopludinot virtuvi viņas dzīvoklī. Viņa ir neziņā – pie kā vērsties situācijā, kad kaimiņi negrasās atbildēt par nodarīto nedz morāli, nedz finansiāli, un arī policija palīdzēt šajā konfliktsituācijā nemaz netaisās?

Augšējo kaimiņu izraisīta dzīvokļa appludināšana ir bieži sastopama sadzīviska liga visā Latvijā. Dažreiz tas notiek tāpēc, ka plīsusi ūdensvada caurule, bet citkārt – kaimiņu nolaidības dēļ. Ja ar pirmo varbūtību ir skaidrs, ka no tās nav pasargāts neviens, tad saistībā ar otru ir jautājums – ko darīt, lai sekmīgi cīnītos ja ne ar cēloņiem, tad vismaz ar sekām? 

"Svētdien mēs atbraucām no tādas patīkamas radinieku pasēdēšanas, atveram durvis un mums ir pārsteigums – mums gāžas uz galvas ūdens. (..) Mēs, protams, skrienam augšā pie kaimiņa, saucam avārijas dienestu... Pie kaimiņa uz grīdas ir nokritusi dušas klausule, pa kuru plūst ūdens – cik tas tur ilgi plūda, neviens nezina, jo šeit mums plūda tā, ka mums bļoda bija pilna. (..) Avārijas dienests pēc samērā ilgas pierunāšanas atbrauca tomēr, divi kungi uzgāja augšā pie kaimiņiem, paskatījās un pateica, ka viņi neko mums palīdzēt nevar, ka ūdeni griezt nost nevar viņi, jo tas esot cilvēku tiesību pārkāpums," stāstīja Lolita.

Kundzes stāstījums par svētdienā piedzīvoto noslēdzas ar frāzi par to, ka saukta gan valsts, gan pašvaldības policija, taču tiesībsargi uz notikuma vietu braukt atteikušies. Un tad sekoja stāsta otrā sērija.

"Pirmdien es aizgāju uz darbu, es zvanīju mūsu namu pārvaldniecei, jautāju, kā var šo problēmu atrisināt (..). Viņa man atbildēja, ka namu pārvalde nenodarbojas ar deklasētu elementu pārmācīšanu. To dara policija, un lai es neuztraucos, ka tādu gadījumu ir ļoti daudz. (..)

Dēls atbrauca šeit kurināt, jo vajadzētu tā kā žāvēt un paskatīties, kādi bojājumi ir notikuši – viņi atbrauca, iekūra uguni, un pēc kāda laika griestos parādījās plaisa, griesti uzpūtās, viss nogāzās uz grīdas, izgāzās kādi trīs spaiņi ūdens," stāstīja Lolita.

Sekoja stāsts par augšējo krietnā kunga prātā esošo kaimiņu atkārtotu apciemošanu un avārijas dienesta izsaukšanu, kuri vēlreiz atteikušies atslēgt plūdu izraisītājiem ūdens padevi, apelējot pie viņu cilvēktiesībām.

"Es tā saprotu – augšējiem kaimiņiem, kuri regulāri lieto alkoholu, ir ļoti stipras cilvēktiesības. Toties man tādu tiesību nav vispār. (..) Jautājums būtu tāds – kas man var palīdzēt? Policija nevar, namu pārvalde nevar. Ūdeni griezt nost nevar. Paldies Dievam, dzīvoklis ir apdrošināts, un es varu veikt remontu, bet nav nozīmes to darīt, kamēr viņi nav salabojuši trubas," teica Lolita.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" mēģināja pajautāt kaimiņiem viņu viedokli, taču neviens durvis vaļā nevēra. Un tā – trīs reizes vienas nedēļas laikā. Dzīvokļa iemītnieki vai nu ir darbā, vai durvju zvanu vienkārši nedzird.

Valsts policijā norādīja, ka šis jautājums nav tiesībsargu kompetencē un ka applūdušā dzīvokļa īpašniece var civiltiesiskā kārtībā vērsties tiesā un prasīt atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Un arī namu pārvaldnieks situāciju skaidroja gandrīz identiski.

"Šajā gadījumā diemžēl tā situācija, kas ir ievilkusies diezgan garās sarunās, daļēji ir acīmredzot tāpēc, ka cilvēki nav līdz galam sapratuši to, ko un kā šajā brīdī var palīdzēt, un acīmredzot mēs neesam spējuši līdz galam izskaidrot. Tajā brīdī, kad jums tek ūdens, ir jāzvana avārijas dienestam un pēc tam ir jāpiesaka akts (..). Akts šajā gadījumā ir vajadzīgs, lai varētu vērsties pret šo kaimiņu, dēļ kura ir izveidojusies situācija ar dzīvokļa applūšanu par zaudējumu kompensēšanu," skaidroja pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārstāvis Krists Leiškalns.

RNP uzsvēra, ka tādiem gadījumiem, kad appludinātāju dzīvoklī iekļūt nav iespējams vai kaimiņi atrodas ilgstošā prombūtnē, vēlams ierīkot brīvas piekļuves krānu, ar kuru būtu iespējams nogriezt ūdeni visai mājai.

Savukārt apdrošinātāji apliecina, ka šī ir liela problēma visā Latvijā, tostarp daudzos gadījumos – līdzīgi kā Ropažu ielas situācijā – nav pat iespēju piedzīt zaudējumus.

"No apdrošinātāju viedokļa, es teiktu, ka šī appludināšana ir aktuāla problēma. Un, ja mēs skatāmies no tāda skaitliskā viedokļa, tas ir visbiežākais risks, visbiežākais nelaimes cēlonis, kas apdrošinātājiem īpašumos gadās – īpaši jau dzīvokļos, protams.

No 25 gadu pieredzes varu teikt, ka nav viegli piedzīt. Visbiežāk ir tā, ka vainīgā ģimene, kas ir izraisījusi šo te ūdens nelaimi... tur ļoti bieži gadās tā, ka nav vispār, no kā paņemt, jo tas dzīvoklis nav pietiekami uzturēts, nav kārtīgi salabotas visas komunikācijas,"

atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti