Rēzeknieši kūtri siltina savus daudzdzīvokļu namus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vēl padomju laikos celto daudzdzīvokļu māju siltināšana ir viens no galvenajiem jautājumiem energoefektivitātes jautājumu risināšanā, taču ne visur šis process rit raiti. Piemēram, Rēzeknē, kur vēl līdz 11.jūlijam pašvaldība izsludinājusi pieteikšanos līdzfinansējuma saņemšanai māju energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, līdz šim nosiltinātas vien dažas daudzdzīvokļu mājas.

Terēsija Belasova, kura dzīvo trīsistabu dzīvoklī Rēzeknē, Maskavas ielā, atzīst, ka viņas rēķini ir sarukuši par pusi. Viņas nams viens no pirmajiem tika pilnībā nosiltināts jau 2006. gadā. Terēsija ir arī mājas vecākā un atzīst, ka šo astoņu gadu laikā mājas iedzīvotāju maciņos ir jūtama reāla ekonomija. Terēsija arī secina, ka ceļš līdz pilnībā nosiltinātai mājai ir gana sarežģīts un daudz kas atduras pret finansēm, kas bieži vien nepieciešamas vēl pirms dažādu atbalsta mehānismu iedarbināšanas.

„(..) Nav zināms, vai tu to naudu dabūsi. Neviens tev to naudu tāpat nedos,” saka Belasova. Tiesa, banka pēc pieciem kreditēšanas gadiem pārskatīja kredītsaistības un mājas iedzīvotājiem tās kļuva tik neizdevīgas, ka no tām nācās atteikties.

Tomēr, ja šis process būtu jāiziet vēlreiz, Terēsija kā mājas vecākā, kas šo darbu veic sabiedriskā kārtā, to vairs nebūtu ar mieru darīt. Viņa atzīst, ka grūtības rada ne vien banku un kredītiestāžu nestabilitāte un iespēja ik pēc laika pārskatīt kredītsaistības, bet arī iedzīvotāju apzināšana un piekrišana šādam solim. „Ja cilvēks ir ārzemēs un viņš dzīvokli izīrē, kas par to maksās?” retoriski prasa Belasova, norādot, ka tikai ar grūtībām izdevās iegūt 50% iedzīvotāju atbalstu.

Uz iedzīvotāju kūtrumu un pasivitāti šādā daudzdzīvokļu māju siltināšanas jautājumā, tāpat noraidošo attieksmi no kredītiestāžu puses norāda arī uzņēmuma „Latgales namu apsaimniekotājs” pārstāvis Ilmārs Ostrovskis.

Šobrīd „Latgales namu apsaimniekotāja” uzskaitē ir 45 Rēzeknes daudzdzīvokļu mājas, tikai trīs mājām ir veikti lielāki energoefektivitātes pasākumi. Viņš arī piemin pilsētas iedzīvotāju zemo maksātspēju un to, ka daudzi dzīvokļi līdz ar lielo izbraucēju skaitu ir tukši.

Lai palielinātu energoefektivitātes pasākumu aktivitāti pilsētā, viņš uzskata, ka labākais ir dot kādus stimulus, piemēram, siltinātām mājām samazinot nekustamā īpašuma nodokli, kas šobrīd tiek apgrūtināts ar papildu energoaudita rezultātu pierādījumu jau pēc mājas siltināšanas, kas atkal rada nopietnas papildus izmaksas.

Šobrīd Rēzeknes pilsētas dome līdz 11. jūlijam ir izsludinājusi pieteikšanos līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kā arī piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai un dzīvojamo māju renovācijai.

„Rēzeknes dome šo projektu iniciēja jau aprīlī un saņēma 13 pieteikumus, no kuriem deviņi bija atbalstīti,” stāsta Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un investīciju jautājumos Aleksejs Stecs, atzīstot ka pārsvarā atbalsts piešķirts bērnu rotaļu laukumiem.

Šis līdzfinansējums ir vērsts tieši uz daudzdzīvokļu māju energoauditu veikšanu un tehnisko projektu sagatavošanu, tādējādi sperot pirmo soli jau nākamajā gadā paredzēto Eiropas fondu līdzekļu apgūšanu energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Pagaidām šai līdzfinansējuma programmai pieteikušās vien trīs mājas, kas šobrīd gatavas veikt mājas energoauditu.

Kopumā Rēzeknē iniciatīva energoefektivitātes pasākumu veikšanā nav liela un tās ir tikai 10 daudzdzīvokļu mājas, kas līdz šim saņēmušas līdzfinansējumu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas. Rēzeknes domes pārstāvis to skaidro arī ar bailēm no priekšfinansēšanai nepieciešamā kredīta ņemšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti