No1.janvāra ir dubultots dabas resursu nodoklis, kas nešķiroto atkritumu izvešanu sadārdzina aptuveni par 3 eiro par kubikmetru.
Rēzeknes novada 24 pagastos izveidoti atkrituma šķirošanas punkti. Nelielas slēgta tipa būves, kur atsevišķi izdalīti konteineri stiklam, papīram un kartonam, kā arī plastmasai. Šie punkti pieejami visu diennakti un novietoti daudzdzīvokļu māju tuvumā.
Tomēr ne visi lauku reģionos apzinās atkritumu apsaimniekošanas nepieciešamību.
„Ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka viņiem nevajag slēgt līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Viņi uzskata, ka atkritumus nerada,” stāstīja Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste Terēzija Kruste.
Pērn atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums savāca aptuveni 2000 tonnu atkritumu no Rēzeknes pilsētas un novada, kā arī pieciem kaimiņu novadiem. Šķirošanas līnijas sākumā mehāniski tiek atlasīts metāls, bioloģiskie atkritumi, savukārt ar roku darbu - dažādi plastmasas veidi.
„Teorija saka, ka var atšķirot līdz pat 90% no nešķirotiem atkritumiem, ja mēs runājam par visu, kas ir saistīts ar plastmasu, papīru, stiklu un bioloģiju. Protams, dažas pozīcijas mums ir attīstītas vairāk, dažas mazāk. Nedaudz mazāk attīstās metāls un nedaudz pāragri runāt par bioloģijas atkritumu pārstrādi,” skaidroja SIA “ALAAS” izpilddirektors Jurijs Petkevičs.
Rēzeknes pilsētā atkritumu šķirošanas sistēma pastāv jau ilgāku laiku.
Tomēr joprojām daudzi nesaredz šī procesa jēgu vai arī to dzīvesvietas tuvumā nav izvietoti speciālie konteineri.
Piemēram, rēzeknietes Ludmilas pagalmā no šķirošanas konteineriem vien pietrūkst šķirošanas konteinera papīram, taču viņa gribētu, lai šķirošanas konteineri stāvētu katrā pagalmā un nebūtu tālu jādodas atkritumus izmest.
Dabas resursa nodokļa izmaiņu dēļ nešķirotu atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka, rosinot attīstīt atkritumu šķirošanu visos reģionos.
