Reportāža: Lāčplēša dienā noliek ziedus un aizdedz svecītes brīvības cīnītāju piemiņai

Noliekot svecītes pie Valsts prezidenta pils 11. novembra krastmalā, Lāčplēša dienas noslēgumā tradicionāli godina 1919.gada brīvības cīnītājus. Katru gadu pie pils pulcējas tūkstošiem iedzīvotāju, kas, pie apģērba piesprauduši sarkanbaltsarkanās lentītes, piemin vēsturiskos notikumus. Cilvēki Lāčplēša dienā gan atceras un piemin kaujās kritušos, gan svin Rīgas atbrīvošanu.

Krastmalā mirdz sarkanbaltas sveces

Latvijas Radio korespondente Vita Anstrate no 11. novembra krastmalas vēstīja, ka trešdienas vakarā tuvāk Rīgas pils mūra sienai jūtama svecīšu smarža gaisā. Gar pils mūri ir izvietots metāla režģis, kur svecītes iespējams novietot piecos stāvos. Sarkanas un baltas svecītes tiek novietos gan uz režģa, gan arī uz zemes, taču visām vietas nepietiek, tāpēc tās tiek liktas arī uz mūra.

No plkst. 18 satiksmei ir slēgta 11.novembra krastmala. Vakarpusē cilvēku 11. krastmalā kļūst arvien vairāk - sanākuši gan jauni, gan vecāki cilvēki. Viņi viens otru sveic svētkos, uzņem fotogrāfijas, un kopumā pasākuma norises vietā ir jūtams patriotisks noskaņojums.

Kāda pie Rīgas pils uzrunāta kundze atzina, ka viņas tēvs ir Lāčplēša ordeņa kavalieris, piedalījies 1919.gada brīvības cīņās pie Piņķiem. "Man sirdī jau, protams, tie ir svētki. Pārskatu grāmatu, pieminu viņu," teica sieviete. Savukārt kāds vīrietis norādīja, ka tie ir ļoti seni notikumi. "Man vairāk Latvijas neatkarība saistās ar 18.novembri. Nepieciešams vairāk izzināt valsts vēsturi."

Daudzi no uzrunātajiem cilvēkiem sacīja, ka svecīti pie Rīgas pils sienas Lāčplēša dienā cenšas nolikt ik gadu. Daļa no uzrunātajiem cilvēkiem grasās palikt ilgāk, lai noklausītos svētku uzrunu, citi domā arī piedalīties ikgadējā Lāpu gājienā, kas plkst 19:15 sāksies pie Brīvības pieminekļa. Daudzi atzin arī, ka visa šī nedēļa - no 11.novembra un līdz 18.novembrim - ir kā lieli svētki.

Kāda krastmalā sastaptā kundze atzina, ka viņa Latvijā dzīvo 8-9 gadus un brīvības cīnītāju piemiņai svecīti 11.novembra krastmalā aizdedz ik gadu. Savukārt ASV dzīvojošā kundzes meita svecīti aizdedza pirmo reizi. Viņa atzina, ka "svecīti aizdedz ar priecīgām sajūtām. Mamma teica, ka svecīte nozīme gaismu Latvijai. Latvija ir gājusi cauri tik tumšiem gadiem."

Savukārt kāda cita ārvalsts iedzīvotāja atzina, ka viņa aizdegusi svecīti, jo Vācijas karavīri bija iesaistīti karos. "Mēs iededzām svecīti par tiem, kas gāja bojā un kuri cīnījās par brīvību. Cīnīties par brīvību ir svarīgi," teica sieviete.

11.novembra vakarā svecīti pie Rīgas pils sienas aizdedza un nolika arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").

Vāc ziedojumus Brāļu kapiem

Tāpat Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns tika nolikti ziedi un ar klusuma brīdi godināti tie, kuri atdevuši savu dzīvību par Latvijas brīvību un neatkarību. 

"Ar katru gadu mēs to arvien vairāk novērtējam, it īpaši saistībā ar Ukrainas notikumiem. (..) Ir ļoti daudz cilvēku, kas liek ziedus un priecājas, ka mums ir valsts, un saka paldies saviem karavīriem," intervijā Latvijas Televīzijā trešdienas vakarā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone piebilda, ka ģimenē ierasts ārpus mājas nolikt svecītes, tādējādi pieminot bojāgājušos karavīrus. 

Daudz cilvēku trešdienas vakarā pulcējas arī Rīgas Brāļu kapos, kur deg simtiem svecīšu un skan patriotiskas dziesmas, jo notiek kārtējā ziedojumu akcija – šoreiz tiek vākti līdzekļi Brāļu kapu Galveno vārtu restaurācijai. Mērķis ir trešdienas akcijas laikā ziedojumos savākt ap 65 000 eiro.

Iedzīvotājus priecē militārā parāde

Tāpat par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, notika militārā parāde. Tajā piedalījās teju 400 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju.

Parādi komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Vējonis. Parādes sākumā notika īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa. 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzrunā pie Brīvības pieminekļa mudināja Latvijas iedzīvotājus lepoties ar savu valsti un karavīriem. "Būsim lepni par savu valsti, kas mūsu senčiem ir maksājusi tik daudz. Leposimies ar savu valsti, ko mums tik daudz reizes gribējuši atņemt!" sacīja Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka neatkarība nav pašsaprotama lieta un, lai arī neviens Latviju neapdraud, tomēr jebkurā brīdī ir jābūt gataviem to aizstāvēt kopā ar saviem ārvalstu partneriem. 

Skolēni un prezidents aplūko ordeņus

Tikai vienu reizi gadā, Lāčplēša dienā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) no seifa dziļumiem izņem un muzeja apmeklētājiem parāda Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Baloža apbalvojumus – pirmās, otrās un trešās šķiras Lāčplēša kara ordeņus. Ar pirmās šķiras ordeni savulaik godināti vien četri latvieši. Vēstures muzeja arhīvā glabājas viens no šiem ordeņiem, un to šodien devās aplūkot ne tikai skolēnu pūļi, bet arī Valsts prezidents. 

Īsi pirms pirmo un augstāko militāro apbalvojumu Latvijas Republikā ierodas apskatīt prezidents, skolēnu ekskursijas norit steigā. Vienīgais apbalvojumu komplekts pirms trim gadiem izglābts no Rīgas pils ugunsgrēka liesmām. Tagad ikdienā ģenerāļa Jāņa Baloža varonības zīmes glabā seifā, dienas gaismā iznesot tikai reizi gadā 11. novembrī. Lāčplēša dienā vēstures muzejā apmeklētāju drūzmēšanās ir ierasta. 

Arī jaunsargi ierodas iepazīt kara ordeņu nesējus, kuru vidū  arī trīs dāmas. Turklāt šeit piepildās arī mazo jaunsargu sapnis sastapt prezidentu.

Latvijas armija izšķirīgo uzbrukumu bermontiešiem sāka 1919.gada 9. novembrī, un jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no tiem 57 virsniekus.