Reportāža: Izmirstošie ciemi - vēl apdzīvoti, taču aizmirstībā grimstoši

Pērn Latvijā kļuvis par 84 ciemiem mazāk. Valsts zemes dienests un pašvaldības norāda, ka daudzi likvidētie ciemi dabā nemaz nav pastāvējuši un to robežas teritoriju plānojumos nav attēlotas. No apstiprinātajiem vairāk nekā 6500 ciemu pēc adrešu reģistra Valsts zemes dienests kartē varot attēlot vien trešo daļu.

Savas teritorijas aizvadītajā gadā vairāk sakārtojuši novadi Kurzemē un Zemgalē. Taču vairākos pērn likvidētos ciemos arvien ir iedzīvotāji un senas viensētas, kuras kļuvušas arvien mazāk apdzīvotas. Šo ciemu iedzīvotāju domas dalās – vieni par ciemu statusu zaudēšanu nepārdzīvo, citi jūtas atstumti, kāds skumst par sagruvušām kaimiņu viensētām un vēl daļa norāda uz pašvaldību neizdarību lauku teritoriju attīstībā, īpaši infrastruktūras uzlabošana.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Brukna - agrāk ļaužu bija daudz, tagad sajūta kā tundrā

Ceļā uz pērn Bauskas novadā likvidēto Bruknas ciemu, vēl krietnu gabalu pirms centrālā ciema, ceļu krustojuma kādā viensētā pagalmā rosās vecs vīrs vārdā Gunārs. Šeit saimniecībā ir gan govis, gan cūkas un pilns pagalms ar vistām un mājas pīlēm, kuras savukārt apsargā trīs suņi. Pensionārs vien nosaka, ka cilvēku skaits tuvējā apkārtnē krietni sarucis gadu garumā.

"Te bija daudz iedzīvotāju, (..) tagad mazāk... Tur, kad brauca pa taisno uz Dāviņiem, 1970. gados bija daudz māju. Bet tur nolikvidēja. Tagad viss tukšs, iznīcis," saka Gunārs, piebilstot, ka daudzi devušies labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm.

Dodoties tālāk, Bruknas apkārtnē redzamas arī pamestas padomju laika lopu fermas. Krustojumā pirms Bruknas muižas ir neliela baltu ķieģeļu māja, apkārt sēta, uz kuras mietiem saliktas trīslitru burkas. Durvis ver saimnieks Juris, sauja vīram pilna ar bārdas putām, taču nelielai sarunai ciema iedzīvotājam ir laiks. "Brukna skaitās šī vietiņa - šīs piecas mājas, ieskaitot muižu," viņš saka. "Es domāju, ka Bruknas muiža bija sākums šai vietai (..)." Līdzās Jura mājai patiešām redzama vecāka liela būve, kur senāk bijusi arī ciema skola. Māja šķiet pamesta, caur vienu no izsistajiem logiem iekšā redzama malkas krāsns.

Viensētas šeit lielākoties atrodas diezgan tālu viena no otras. Tālāk no kādas koka mājas pagalma pretī nāk vecs vīrs biezā vilnas džemperī ar ausaini galvā un koka spieķi pie rokas. No saimnieka neatkāpjas arī viensētas mīlulis Reksis. Pensionārs Jēkabs Bruknas ciemā dzīvojot jau 30 gadu.

Iedzīvotājs stāsta, ka nekādu ietekmi no ciema nosaukuma likvidēšanas neizjūt, bet adresē gan līdz šim bija rakstījis Bruknas nosaukumu, ko nu vairs nevajagot darīt, pietiek ar pagastu un mājas nosaukumu. Savukārt par vietvārda izzušanu Jēkabs arī nesatraucas, jo Bruknas muiža ir gana attīstīta. "Es atnācu dzīvot 1980. gadā, un šeit puse ir apmirusi, un šausmīgi daudz mājas ir likvidētas. Paldies Dievam, ka tas mācītājs saimnieko tajā Bruknas muižā, citādi tur arī būtu beigas un nekas pāri nebūtu palicis. Tāpat te kaimiņiene, zobārste bija paņēmusi 300 hektārus, bet saimniecība izputēja. Vispār nezinu, kas te tālāk ar ciemu notiks.

Es te dzīvoju kā tundrā. Laime, ka tajā muižā kaut kas notiek. Citādi pa dienu kādi divi cilvēki kaut kur parādās un viss. Diez vai arī mani bērni šo māju pārņems. Visi dzīvo Rīgā ar savām ģimenēm," klāsta Jēkabs.

Bruknas ciema "Duduru" mājas iedzīvotāja Inga stāsta, ka ciems kļuvis arvien mazāk apdzīvots ilgu gadu garumā. Tā neesot pēdējo gadu problēma. Agrāk te bijis pasts, skola, veikals un pat pansionāts - iemesli, kādēļ cilvēki aiziet no šīs vietas ir visdažādākie. "Citi ieprecējušies citās vietās, citi aizbrauc uz ārzemēm, arī mans dēls aizbrauca, bet jaunākais arī strādā Suntažos. Tikai reizi mēnesī atbrauc ciemos," saka Inga.

"Lielbajāru" sētas saimniece Veronika ar pavisam nelielo mājas sargu Rūķi no savas mājas lieveņa rāda traktoru un lauku, kuru reizēm dēls atbrauc apstrādāt. Zemes šeit netrūkstot, taču ļaudīm neesot tehnikas, ar ko to apstrādāt. Daži pat ģimenes dārziņus vairs neiekopjot. Par to, ka ciems iznīcis, iedzīvotāja tomēr reizēm pārdzīvo.

"Jau tagad skatījos internetā satelītkartēs un vienā redzēju, ka atzīmēta ir Bruknas muiža upes krastā un tādu kā ciemu es tur vairs neatradu," skumji saka Veronika.

Agri sastapu iedzīvotāju daudzkārt minētajā ciema sirdī Bruknas muižā, kur jau daudzus gadus teritoriju iekopj atkarību rehabilitācijas programmas dalībnieki. Viņu ciema statusa likvidēšana neizbrīna. "Vietējie plūst pakaļ darbam, nevis tur, kur ir dzīve," norāda Agris.

Vēl dodoties ārpus Bruknas ciema, uz ceļa Latvijas Radio sastop pastnieci Ievu, kura pastāstīja, ka viņas darbu Bruknas ciema statusa likvidēšana īpaši neietekmē.

Bauskas novada domē stāsta, ka jau 2012. gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā Bruknas ciems vairs netika iekļauts. Pašvaldība gan uzskata, ka ciems fiziski Bruknā nepastāv un ciema nosaukumu bijis vienkārši ērti līdz šim izmantot, lai varētu orientēties adresēs pēc ģeogrāfiskā nosaukuma, kas veidots no muižas. Adrešu reģistrā pēc lēmuma likvidētas sešas adreses, kurās bija iekļauts Bruknas kā apdzīvotas vietas nosaukums.

Cāļlauks - ciema statusa zaudēšana kā atstumtība

Ja Bruknas iedzīvotāji ciema izzušanu uztver lielākoties mierīgi, tad Kurzemē, Saldus pusē, iedzīvotāju pārdomas par viņu ciemu statusa noņemšanu ir atšķirīgas. Saldus novadā pērn likvidēti deviņi ciemati, liecina Valsts zemes dienesta dati.

Saldus novada Cāļlauka ciemā arī manāmas pamestas vecas fermas un graudu kaltes. Tāpat manāma kāda māja, kurā caur logu gaišā istabā ar ziedu rakstu tapetēm redzamas kastes, liels koka skapis, krāsns, bet pagalmā palikusi suņu būda un bērnu rotaļlietas nelielā smilšukastē. Māja šķiet pamesta kādu laiku, bet līdzās iekopta lauksaimniecības zeme.

Turpat netālu "Cāļu" mājas pagalmā Vilma skalda malku. Viņa šeit dzīvo jau 50 gadus. Līdzīgi kā Zemgalē, arī šeit netrūkst iedzīvotāju, kas devušies uz ekonomiskajiem centriem vai uz ārzemēm. Vairākas mājas gadu garumā arī noārdītas. Māju saimnieces meita Liene pirms pusotra gada tieši atgriezusies no Rīgas uz dzīvi lauku mājā.

Viņa gan atzīst, ka ir nepamierināta ar ciema statusa likvidēšanu. "Ģeogrāfiski tas īsti neko nemaina, bet tas maina mūsu attieksmi pret pašvaldību, kura nav kārtīgi izvērtējusi situāciju. Viņi nav ņēmuši vērā visus faktorus un pieņēmuši lēmumu, jo ar iedzīvotājiem tas nav pārrunāts un nav informēts.

Apkārtējām mājām vārdi ir kā putnu nosaukumi - "Baloži", "Gailīši", mūsu "Cālīši" un citi. Tām mājām bija kaut kāda vienotība zem nosaukuma "Cāļlauka ciems". Mūs, tādu mazāku iedzīvotāju apvienību, kaut kas saturēja kopā. Taču tagad administratīvā teritorija mainās, un mēs paliekam kā lauku viensēta, un tas mūs atšķir no visiem," uzsver Liene.

Tāpat atšķirībā no Bruknas, Cāļlaukā ir bijusi attīstība - kopumā ir 15 apdzīvotas mājas un tiek būvētas jaunas, apkārtnē ir arī aktīvas zemnieku saimniecības. Lienes ieskatā, pašvaldībai ir vairāk jādarbojas, lai novada teritorijas arī attīstītu, īpaši infrastruktūru, jo arī šeit ceļš atkusnī sarežģīti izbraucams.

Grebūtnieki - nav skumji, ja miesta vārds pazudīs no kartes

Tālāk Latvijas Radio devās uz netālo Zirņu pagastā likvidēto Grebūtnieku ciemu, kur gan pretēji iepriekšējam ciemam dzīvības mazāk; un atkal atrodama māja ar īpašu nosaukumu "Svētiņi", kurā vispār nav cilvēku. Tās durvīm nav roktura un iebraucamajā ceļā neredz nevienas pēdas, bet īpašums sakopts. Kaimiņi zināja teikt, ka māju pārdod.

Kaimiņienei Inesei sētā divi milzīgi suņi Barons un Lords. Uz auklas saulē kalst veļa. Iedzīvotāja par Grebūtnieku ciema nosaukuma izzušanu vairs nebēdā. Nesen ģimene nolikvidējusi arī savu zemnieku saimniecību.

"Man vairs nav bēdīgi, ka Grebūtnieku vārds varbūt no kartes pazudīs. Vienu laiku mazliet iesita pa pieri tas, ka tu nevienam neesi vajadzīgs. Bet tagad dzīvojam savu dzīvi un viss," nosaka Inese.

Līkupēni - miestā rosības netrūkst

Savukārt Līkupēnu ciems izceļas no iepriekš apciemotajiem ar lielo iedzīvotāju skaitu.

Šeit redzamas gan divas daudzdzīvokļu mājas, daudzas apdzīvotas privātmājas, kāda aktīva zemnieku saimniecība un ciema centrā arvien darbojas bibliotēka, veikals un pat kultūras nams, kurā notiekot zemnieku balles. Ciema nosaukums radies no cauri tekošās Līkupes.

Bibliotēkas ēkā sastaptās iedzīvotājas stāsta, ka jau šobrīd pasta adresē rakstot tikai Rubas pagasta nosaukumu, bet vienlaikus secina, ka ciema vārda cienīgas rosības miestā netrūkst.

Saldus vēstures muzejā vecākā vēsturniece Ilze Haruna vēl vērtē, ka senākie vietvārdi novadā saglabājami arī ar sabiedrības palīdzību. "Ir arī mūsu deju kolektīvi, kas izmanto senos vārdos, (..) lai ir cilvēku atmiņā," saka Haruna.
Saldus novada domē skaidroja, ka ciemi ir likvidēti, lai sakārtotu adrešu reģistru jaunajā teritoriālajā plānojumā, vadoties pēc apdzīvotības. Novadā saglabāti 24 ciemi, taču vairāk nekā 50 apdzīvotām vietām nosaukumi noņemti. Tomēr likvidēto ciemu iedzīvotājiem nekādas jūtamas pārmaiņas šo procesu dēļ nebūšot.

Daļa likvidēto ciemu jau iepriekš bijušas neapdzīvotas un izmirušas vietas 

Kopumā Latvijā pērn likvidēti 84 ciemi. Vidēji ik gadu likvidējot ap 100 ciemu. Taču tas nenozīmē, ka tie visi bijuši apdzīvoti un lauki palikuši tukši, stāsta Valsts zemes dienesta adrešu reģistra daļas vadītājs Jānis Karro

"Piemēram, Rēzeknes novadā mums ar pašvaldības lēmumu ir apstiprināti 1146 ciemi. Pēc šī skaita varam secināt, ka piektā daļa no visiem ciemiem Latvijā ir koncentrēti Rēzeknes novadā, jo kopumā valstī ir pāri 6000 ciemu. Tad mums rodas jautājums, vai tiešām tur ir tik koncentrēta apbūve – māja pie mājas, ciems pie ciema? Tādēļ pašvaldībām ir jāpārskata šī informācija un kaut ko jāsakārto, ko daudzas vietvaras pakāpeniski arī dara.

Arī šī brīža dati nenozīmē, ka pēkšņi gada laikā visi ir aizbraukuši uz ārzemēm. Vienkārši tā ir vēsturiskā datu bagāža, kura neveiksmīgi tika uzkrāta 1990. gadu beigās, bet pakāpeniski tas sakārtojas, jo šie dati kļūst arvien svarīgāki," norāda Karro.

Viņš vēl piebilda, ka arī ģeogrāfisko karšu veidotāji, iespējams, daudzus likvidētos ciemus apzīmēs arī turpmāk. Kritēriji, pēc kuriem likumā noteikts ciema statuss, ir vispārīgi - teritorijā jābūt koncentrētai apbūvei, tajā pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Lai arī dati liecina, ka daudzi ciemi nemaz dabā nepastāv, taču paši iedzīvotāji iepriekš apstiprināja, ka likvidēto vidū ir arī apdzīvotas vietas, kuras vēl tikai ir izzušanas procesā.

 

Saistītie raksti
8 komentāri
Alnis
Pēc iedziļināšanās situācijā kopumā secinājums, ka Padomju Savienība sagrāva mazo tautu kodolu, atstājot pie dzīvības un varas Maskavas pakalpiņus, kuri pēc valsts atgūšanas nelaiž progresīvus spēkus pie vadības, turpinot iesākto graušanas darbu. Skumji.
Ak
Man liekas tā, ka ja pagastā nav vidusskolas, tad pagasts jāpievieno kaimiņiem kam ir. Bez skolas, pagasta centra, kultūras nama un ārsta prakses jau nav pagasts, bet kaut kāds kultūras mantojums. Lai pagasta vadība domā kā uzturēt vidusskolu, ja grib pastāvēt.
Jahnis
Daļēji jau visas šīs pārmaiņas ir vēstures noteiktas( no v iensētām krievu laikos uz centru( Bet pie daudz kā vainīgas mūsu ārpŗātīgi neveiksmīgās valdības - pilnīgs nejēgu bars.to mēs sapratīsim tikai pēc daudziem gadiem, kad se dzīvos jau citas tautas !
Aleksandrs
Какая то информация не правильная... в Резекненском крае вобще полно таких деревень... а не одна не зафиксирована !
Krista
valdiba neko nedoma lai butu labak ,vini tikai doma par savam partijam un t.t ne par cilvekiem ka butu labak. Latvija kautkad izmirs un nepastaves ,tikai saeima un t.t bus vieni pasi uz latvijas zemes
krahs
par to mums jāpateicas Latvijas valdībām un ES...degt jums elles liesmās
to Neviens
No kurienes tev tāda informācija???Pilnīgi meli!Strādāju kopā ar Poļiem,Čehiem,Slovākiem un viņi grimst tādā pašā nabadzībā kā Lv!Lielpilsētās darbs ir bet reģionos valda nabadzība!Nevajag klausīties un lasīt ES izpušķoto statistiku!Tā patiesība ir pavisam savādāka un to var dzirdēt no parastiem ES valstu iedzīvotājiem kuri emigrē no vienas valsts uz citu darba meklējumos lai nodrošinātu savas ģimenes!
Neviens
Es gan vairāk adresētu šo komentāru bijušajām valdībām, jo piemēram, Čehija, Slovākija, Slovēnija un Polija viennozīmīgi ir sākušas dzīvot labāk nekā pirms tam.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti