Reģionālos ceļus šogad plāno uzlabot vairāk nekā 350 kilometru garumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Satiksmes ministrijas (SM) īstenotās Valsts reģionālo autoceļu būvniecības programmā šogad visā Latvijā gaidāmi uzlabojumi reģionālajos autoceļos vairāk nekā 350 kilometru garumā, turklāt darbi uzsāksies vairākos posmos, kur būvniecību iedzīvotāji gaidījuši jau gadiem ilgi, informēja SM.

Būvdarbi šogad sāksies: reģionālā autoceļa P4 Rīga–Ērgļi posmā no Rīgas apvedceļa līdz Ropažu pagriezienam, autoceļa P15 Ainaži–Matīši 18,67 kilometru garā posmā, būvdarbi norisināsies arī P27 autoceļa Smiltene–Gulbene un P37 Pļaviņas–Madona–Gulbene posmos.

Latgales pusē asfaltbetona seguma atjaunošana notiks reģionālo autoceļu P36 Rēzekne–Gulbene, P45 Viļaka–Kārsava, P55 Rēzekne–Dagda posmos. Zemgales reģionā, kur plaši būvniecības darbi uz reģionālajiem ceļiem norisinājās jau iepriekšējās sezonās, šogad ceļa segumu atjaunos autoceļa P87 Bauska–Aizkraukle un P93 Jelgava–Iecava posmos. Kurzemes reģionā viens no lielākajiem būvdarbu objektiem reģionālo ceļu tīklā būs autoceļš P111 Ventspils (Leči)–Grobiņa, kā arī  P128 Sloka–Talsi un P105 Butnāri–Saldus–Ezere un P127 Talsi–Upesgrīva.

Kopumā šogad asfaltbetona seguma atjaunošana vai pārbūve reģionālo autoceļu programmā plānota gandrīz 40 ceļu posmos.

Precīzs tam nepieciešamais finansējums būs zināms pēc iepirkumu procedūras noslēgšanās. Šogad no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem valsts autoceļu tīkla atjaunošanai  plānoti vismaz 308 miljoni eiro.

SM norādīja, ka valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam noteic skaidrus kritērijus lēmumu pieņemšanā par valsts reģionālo autoceļu attīstību, lai investīcijas un iecerētie darbi būtu paredzami vairāku gadu termiņā un autoceļu infrastruktūras būvniecība noritētu pārdomāti. 

Laika posmā līdz 2027. gadam paredzēti būvdarbi apmēram 1360 km kopgarumā, tai skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu.

Plānojot primāri atjaunojamos reģionālo ceļu posmus, tiek ņemta vērā satiksmes intensitāte, ceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā, bet visbūtiskāk – vai šie ceļu posmi savieno valstspilsētas vai novadu administratīvos centrus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti