Viņš uzsvēra, ka ir izstrādāti aizsardzības plāni pilnīgi visām 28 NATO dalībvalstīm.
Vērtējot Baltijas valstu līdzdalību NATO, Rasmusens atzina, ka ir gandarīts par to līdzdalību dažādās operācijās pasaulē. Tomēr viņu dara bažīgu Latvijas un Lietuvas nespēja veltīt savai aizsardzībai nepieciešamos 2% no IKP.
„Mēs augstu vērtējam visu Baltijas valstu piedalīšanos operācijās, īpaši Afganistānā. Būdamas NATO dalībnieces jūs esat devušas savu ieguldījumu NATO. Taču to sakot, man arī ir jāatzīst, ka ar bažām vēroju, kā sarūk dalībvalstu budžeti. Manuprāt, tas, kas ir noticis Ukrainā, ir modinātājzvans,” saka Rasmusens.
Viņš akcentēja, ka NATO dalībvalstis nedrīkst turpināt atbruņošanos laikā, kamēr „daži no mūsu kaimiņiem palielina savas spējas”. „Es saprotu, ka tas ir grūti ekonomiskās krīzes dēļ (..) Taču Krima ir parādījusi, ka mēs mieru Eiropā nevaram pieņemt kā pašsaprotamu,” norādot uz nepieciešamību veltīt aizsardzībai nepieciešamos 2% no IKP, sacīja Rasmusens.
Tieši sestdien aprit 10 gadi kopš Latvija ir NATO dalībvalsts.
