Kā skaidro pilnsabiedrības «RB Latvija» plānošanas eksperts Neils Balgalis, iedzīvotāju ierosinājumi vairāk saistāmi ar tehniskām niansēm, nevis plānotās dzelzceļa trases maiņu pēc būtības.
„Ir pabeigusies lielākā sabiedriskā apspriešana Latvijas vēsturē, un tā iesaista iedzīvotājus procesā no pirmā soļa, piecus gadus pirms būvniecības. Priekšlikumi iedalāmi vairākās grupās. Kopumā tie ir vairāki simti priekšlikumu, ko parakstījuši tūkstoši cilvēki, daudzi par tehniskajiem risinājumiem. Tās ir interešu grupas, kas izsaka viedokli,” saka Balgalis.
Viņš uzsver, ka šī iedzīvotāju aktivitāte parāda „pilsonisko nostāju, gatavību piedalīties nākamajā posmā, lai izveidotu tādu trases posmu, kas ir vislabākais Latvijas cilvēkiem, videi un ekonomikai”.
Jau vēstīts, ka divu nedēļu garumā marta pirmajā pusē vairākās Latvijas pašvaldībās notika ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu sabiedriskās apspriešanas. Iedzīvotāju un pašvaldību nostājas bijušas neviennozīmības, bet visasākie iebildumi bija Mārupē, caur kurieni tiek plānots dzelzceļa atzars uz lidostu.
LTV raidījums "De facto" vēlāk vēstīja, ka Mārupes novada dome plāno ieguldīt milzu finanšu līdzekļus "Rail Baltica" ceļā esošajās tukšajās pļavās, kuru īpašnieki, visticamāk, krāpušies ar nodokļu nomaksu.
Kopumā Latvijā "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūve izmaksās 1,27 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām projekta izmaksām. Taču tikai pēc diviem gadiem tiks uzsākta projektēšana un īpašumu atsavināšana.
