ĪSUMĀ:
- Pusaudze, tobrīd 13 gadus veca, internetā iesaistījās ikdienišķā sarakstē ar svešinieku.
- Sarakstes biedrs vilcinājās atklāt savu seju un vecumu.
- Laika gaitā izrādījās, ka viņam ir 30 un viņš ir deju skolotājs.
- Pusaudze atsaucās aicinājumam atnākt uz nodarbību, paņēma līdzi draudzeni.
- Pēc tā saņēma seksuāla rakstura piebildes un mudinājumus, saraksti pārtrauca.
- Vīrietis turpināja rakstīt draudzenēm un aicināt uz nodarbībām.
- Pēc deju apmeklēšanas vēl viena meitene saņēma neķītras vēstules un pastāstīja mammai.
- Mamma vērsās policijā.
- Likumsargi atklāj – vecākiem ir svarīgi maigi un bez spiediena zināt, ar ko sarakstās bērni.
- Vēlams necensties izvilināt visas detaļas, bet noskaidrot būtiskāko.
- Policijā aicina neizdzēst saraksti, lai tā varētu kalpot kā pierādījums.
- Tāpat aicina nevilcināties un ziņot – tas nākotnē var pasargāt citus no līdzīgas pieredzes.
"Sēdēju vienā no sociālajiem tīkliem, kur iepazinos ar viņu. Nebija ne fotogrāfijas, ne arī kādas informācijas un, teiksim tā, mēs sarunājāmies vienkārši "čau, kā iet, negribi iepazīties" līmenī. Šādā garā mūsu sarakste turpinājās visai ilgi [..]. Viņš nestāstīja par savu vecumu, teica "vēlāk pateikšu, papļāpājam"," raidījumam atklāja Veronika (vārds mainīts), kurai pirms vairākiem gadiem notikušās sarakstes brīdī bija 13 gadi.
Pēc kāda laika noslēpumainais sarunu biedrs tomēr nolēma atklāt savu seju, pieslēdzoties sociālā tīkla video tērzētavai. Atklājās, ka viņam ir jau 30 un viņš ir deju pasniedzējs. Lai arī viņa nevēlējās turpināt sarakstīties ar par sevi krietni vecāko vīrieti, tomēr ziņkārības dēļ atsaucās ielūgumam apmeklēt deju nodarbību, uz kuru ieradās kopā ar draudzeni. Nodarbībā viņa pārliecinājās, ka patiešām labs pasniedzējs. Pēc kāda laika abas meitenes ievēroja, ka viņš abas aizdomīgi uzlūko.
Viņš arī apmaiņā pret it kā intīma rakstura pakalpojumiem piedāvāja bez samaksas apmeklēt dejas.
"Mēs ar draudzeni domājām – tas ir kāds joks. Mums bija aptuveni 12–13 gadi. Aizgājām uz nodarbību un pēc tās kopā ar citiem devāmies prom. Pēc tam viņš uzrakstīja, prasīja – kāpēc mēs aizgājām, kāpēc nepalikām," atklāja Veronika.
Saņemot erotiska rakstura piedāvājumus, jaunietes atskārta, ka tas nebeigsies labi, tāpēc pārtrauca saraksti. Vēlāk vīrietis uzsāka virtuālu saziņu arī ar meiteņu draudzenēm, bet pēc otrās apmeklētās deju nodarbības sāka "birt" neķītri piedāvājumi.
Turpina viena no viņām – Anna (vārds mainīts): "Man bija apmēram 12 gadi. Viņš pēc otrās nodarbības rakstīja man, vaicājot, vai man patīk nodarbības. Rakstīja: "Es skatos uz tavām krūtīm" un vaicāja, vai drīkst tām pieskarties. Pateicu, ka nē un viņu ignorēju."
Vēl viena cietusī meitene atklāja: "Viņš teica – nebaidies, es tev nedarīšu pāri, viss būs labi, es uzmanīgi. [Vaicāja], vai varu viņam parādīt krūtis. Es nobijos, zvanīju mammai. Mamma pēc tam vērsās policijā," atklāja Tatjana (vārds mainīts) – viņa vienīgā par notikušo informēja mammu.
Savukārt citas meitenes skaidroja: "Mēs nobijāmies, pārstājām viņam atbildēt, bet pie vecākiem nevērsāmies."
Kā izvairīties
Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis Latvijas Radio 4 raidījumā "Maldu anatomija" skaidroja – nav labi, ka meitenes nolēma nevienam nestāstīt par notikušo.
"Vajag pieradināt bērnu pie tā, ka ir vērts runāt ar saviem vecākiem. Nevajag izklāstīt visas detaļas, bet vienkārši pastāstīt, ka, mamma, zini, man ir jauns draugs. Un mammai arī nevajag censties izvilkt detaļas, bet labāk vienkārši parādīt, ka viņu interesē atvases dzīve. Maigi, rūpīgi censties uzzināt, par kādām tēmām notiek sarunas, kas interesē, vai ir piedāvāts satikties, vai ir lūgts nosūtīt fotogrāfijas. Ja jā, tad – kādas," viņš skaidroja.
Ja bērnam ir bažas, ka vecāki viņu nesapratīs, var vērsties pie skolas psihologa, pedagoga vai vismaz sazināties ar bērnu un pusaudžu uzticības tālruni.
Tāpat Lavčinovskis saskatīja vairākas kļūmes notikušajā, pirmkārt, nepilngadīgām meitenēm nevajadzētu iesaistīties virtuālā sarakstē ar nepazīstamu cilvēku, atklāt viņam savu personīgo informāciju, sūtīt fotogrāfijas. Un vēl jo vairāk – satikties, zinot, ka viņš ir slēpis gan savu vecumu, gan seju. Policijas pārstāvis uzsvēra, ka tas ir nesamērojams risks – deju studijas vietā varēja būt arī dzīvoklis, un iznākums varēja būt gaužām bēdīgs.
Pēc vienas fotogrāfijas būs citas
Lavčinovskis uzsvēra, ka parasti cilvēki ar nelāgiem nodomiem tos sāk izrādīt visai ātri, proti, sāk lūgt fotogrāfijas no pludmales, apakšveļā, sāk paust glaimus un dažādus aizdomīgus piedāvājumus. Lai līdz tam nenonāktu, vecākiem svarīgi zināt, ar ko draudzējas viņu bērni, bet bērniem ir jābūt brīdinātiem par virtuālās un reālās pasaules riskiem un ka lūgums atsūtīt fotogrāfiju var beigties ar šantāžu.
"Garantēti – ja nosūtīs [fotogrāfiju] vienu reizi, būs otrs [lūgums]. Ja nosūtīs otro reizi, būs trešais. Un tad noziedznieks vairs neatkāpsies, šantažēs jau ar šīm fotogrāfijām," uzsvēra policijā, norādot, ka ļaundari nereti "izmet ēsmu", nosūtot vēstules daudziem cilvēkiem uzreiz un gaidot, vai kāds uz tām atbildēs.
Lavčinovskis arī mudināja neatstāt notikušo pašplūsmā un vērsties pie likumsargiem. "Ja sarakstē ir kādi piedāvājumi satikties, lai veiktu seksuālas darbības, lūgums atsūtīt erotiskas fotogrāfijas, ir kādas sarunas par seksuāla rakstura tematiem, tad ar to saskaņā ar Krimināllikumu ir pietiekoši, lai cilvēku atzītu par vainīgu," norādīja Valsts policijas pārstāvis.
Neizdzēst pierādījumus
Tāpat ir būtiski neizdzēst saraksti, kas var noderēt kā apliecinājums notikušajam, lai tiesībsargājošajām iestādēm būtu kas vairāk par iesniedzēja sacīto.
"Bērns, saprotot, ka ir piemānīts, neapdomājoties visu izdzēš, nevienam neko nestāsta. Pēc laika, aptverot, ka tas bija noziegums, kādam par to tomēr pastāsta. Ja jums nav ne sarakstes, ne kaut kā cita, tad kaut ko pierādīt būs grūti, jo bez bērna liecības nekādu citu objektīvu pierādījumu vairs nebūs," raidījumā klāstīja Lavčinovskis.
Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks arī aicināja nekautrēties vērsties policijā, jo tādā veidā ne tikai ir iespējams ļaundarim likt atbildēt par jau nodarīto, bet arī novērst iespēju, ka viņš kaitē kādam citam.
"Vismaz puse tamlīdzīgu noziegumu upuru nekur nevēršas, īpaši, ja šīs attiecības nenonāca līdz kādai galējai stadijai. Ļoti bieži aizturam cilvēku un pēc tam izmeklēšanas laikā, pārbaudot viņa datoru vai citus datu nesējus, atrodam sarakstes ar citiem upuriem un redzam, ka līdz mūsu cietušajam šis cilvēks līdzīgā veidā izmantojis vēl vairākus, bet viņi kaut kādu iemeslu dēļ nevērsās policijā. Ja viņi būtu atnākuši, paziņojuši, mēs, iespējams, būtu aizturējuši viņu ātrāk," rezumēja Lavčinovskis.
