Ministrs norādīja, ka pret reformu vērstās protesta akcijas ataino tās sabiedrības daļas viedokli, kas pret kaut ko iebilst. "Lielākoties tie ir ielās. Ir skaidrs, ka liela daļa cilvēku ir sabijusies. Šī reforma nav tēmēta uz to, lai padarītu dzīvi grūtāku," teica Pūce. Pašvaldību ministrs arī norādīja, ka protesta akciju rīkotāji ir saistīti ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un arī mazajās lauku pašvaldībās pie varas ir neproporcionāls ZZS pārstāvju daudzums.
Pūce arī pauda, ka reformas likumprojekta izstrādes gaitā bijušas ļoti plašas sarunas ar iesaistītajiem. "Visiem bijis iespējams piedalīties. Saeimai ir jāizšķiras," tā Pūce. Viņš gan atzina, ka "sāp sirds" par to, ka likumprojekta izstrādes gaitā tika nolemts, ka piecas pilsētas tiks dēvētas par lielajām pilsētām un tām saglabās speciālu statusu. Ministrs atzina, ka šāds lēmums pieņemts politiskas vienošanās gaitā, tomēr plašāk to nekonkretizēja, vien norādot, ka parlamentā sācis ceļu likumprojekts, kurš paredzēs, ka lielajām pilsētām būs jāveido kopīgas iestādes ar apkārt esošo novadu, tādējādi mazinot atsevišķas pastāvēšanas pievilcību.
KONTEKSTS:
Saeima jaut otro nedēļu skatīs Novadu reformu. Aizvadītajā nedēļā pretēji atbildīgās komisijas lēmumam deputāti atbalstīja Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība) piedāvājumu “republikas pilsētas” aizstāt ar jēdzienu “lielās pilsētas”. Viņš pamatoja, ka “republikas pilsēta” ir jēdziens, kas mantots no Padomju Savienības laikiem. Tas attieksies uz piecām pilsētām: Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni un Rīgu.
Savukārt priekšlikumu lielo pilsētu sarakstam pievienot arī Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili deputāti neatbalstīja. Vairāki deputāti pauda neizpratni, kāpēc sākotnējā lielo pilsētu sarakstā nebija iekļauta, piemēram, Jelgava un Ventspils, kas pēc iedzīvotāju skaita ir lielāka par Rēzekni.
