Situācija, kad sabiedrībai nozīmīgs iepirkums aizkavējas, jo iepirkuma procedūra ir pārsūdzēta, Latvijā nav retums, tāpēc Valsts kanceleja ir izstrādājusi jaunu mehānismu, kas varētu ierobežot iepirkumu dalībnieku kāri pārāk vieglprātīgi pārsūdzēt iepirkuma konkursa rezultāts.
Lai novērstu nepamatotu iepirkumu pārsūdzēšanu, par nepamatotām sūdzībām uzņēmējiem nāksies maksāt, norāda Valsts kancelejas pārstāvis Ivars Mēkons.
„Tiek paredzēts ieviest depozītu līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā tādās dalībvalstīs kā Igaunija, Čehija – proti, iesniedzot sūdzību, Iepirkumu uzraudzības birojā ir jāiemaksā depozīts. Šobrīd tas paredzēts 0,05% apjomā, un ir paredzēts arī ierobežojums 7000 eiro apjomā. Šo depozītu iesniedzējs saņems atpakaļ, ja kaut daļēji sūdzība būs pamatota. Bet, ja sūdzība būs nepamatota, tad depozīts paliks valsts budžetā,” skaidro Mēkons.
Valsts kancelejas pārstāvis uzsver – situācijas izpēte liecina, ka šādi salīdzinoši bargi soļi ir pamatoti, jo šobrīd uzņēmēji nereti iepirkumu pārsūdzību izmanto savstarpējām cīņām. „Analizējot esošo sistēmu, kādā notiek iepirkumu pārsūdzību iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā, šo iesniegumu izskatīšanas rezultātus, saturu, kā arī publiski vairākkārt izskanējušās bažas, ir faktiski jārunā par to, ka esošais mehānisms tiek ļaunprātīgi un neapzināti izmantots uzņēmēju savstarpējo attiecību kārtošanai. Respektīvi, tas ir pārvērsts par uzvarētāja un sūdzētāja savstarpējo interešu un rēķinu kārtošanu. Un tiek nolikts malā pats galvenais iepirkuma sistēmas mērķis – ka vispirms ir jāsagaida sabiedrībai labākais rezultāts visīsākajā laikā,” uzsver Mēkons.
Tiesa, pret jaunieviesto kārtību iebildumi ir Valsts kontrolei, kura uzskata, ka, ņemot vērā joprojām augsto pamatoto pārsūdzību skaitu, ierobežojumi pārsūdzībai nebūtu atbalstāmi.
„50%, tas ir ļoti liels skaitlis, ja 50% sūdzību ir pamatotas. Tas nav normāli administratīvā procesa ietvaros. Parasti gan Valsts ieņēmumu dienesta apstrīdēšanas ietvaros vai citu iestāžu ietvaros, kur ministrijas ir kā augstākas iestādes, šāds procents parasti nav. Tas nozīmē, ka ir problēma. Nav leģitīmi ieviest kaut kādus papildu ierobežojumus depozīta izskatā, kā tas tiek piedāvāts konkrētā likumprojektā,” saka Valsts kontroles pārstāvis Edgars Pastars.
Tomēr praktiski no visu valdības ministru puses ierosinājums guva atbalstu, jo, kā norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”), ministrijas un to pakļautības iestādes pārāk bieži saskaras ar gadījumiem, kad pārsūdzības tiek veiktas „sporta pēc”. „Nu, mums ir ļoti daudz iepirkumu. Šāda veida problēmu ir ļoti daudz - kad pa vairākiem mēnešiem šī izskatīšanas procesa laikā, lai gan ir tipveida nolikums, tiek sporta pēc iesniegtas sūdzības, kuras ir jāvērtē. Iepirkumu uzraudzības birojs ir spiests tērēt mēnesi un vairāk, vērtējot šīs sūdzības, tērē administratīvos resursus, bet beigās tās izrādās nepamatotas,” klāsta Matīss.
Papildu atbalstu guvis arī priekšlikums, kas paredz ievērojami samazināt iepirkumu slieksni, kuru pārsniedzot iestādēm un uzņēmumiem būs jāpublicē iepirkumi Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā. Pakalpojumiem iepirkumu slieksni paredzēts noteikt 150 000 eiro apjomā līdzšinējo 400 000 eiro vietā, bet būvdarbiem – 1,5 miljonus eiro esošo piecu miljonu eiro vietā.
