Arī izglītības iestādes norāda, ka šogad izjutušas lielu interesi par mācībām. „Vismaz Ogres tehnikumā ar uzņemšanu veicās ļoti labi, jo mēs esam uzņemšanas plānu ne tikai izpildījuši, bet esam arī pārpildījuši. Un es zinu, ka arī ir virkne skolu, kas uzņemšanas plānu pārpildījuši,” stāsta Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante. Pērn Ogres tehnikumā mācību gada sākumā bija 893 skolēni, bet šogad to skaits jau pārsniedza 1000.
Ar pieprasījumu pēc profesionālās izglītības apmierināta arī viena no Latvijā lielākajām profesionālajām skolām - Rīgas Valsts tehnikums. Tehnikuma pārstāvis Guntars Bernāts stāsta - šogad ir programmas, kurās bija jāatver pat papildu klases.
„Audzēkņu šogad ir uzņemts vairāk. Piemēram, datorikas nodaļā mums uz šo brīdi no 1. kursa audzēkņiem ir izveidotas jau piecas grupas. Agrākos gados bija trīs, maksimums četras. Auto nodaļā ir trīs grupas. Katrā ziņā tās ir arī pieprasītākās kvalifikācijas, par kurām audzēkņi interesējās,” atklāj Bernāts.
Iepriekš minētās programmas šogad ir pieprasītākās arī Jelgavas tehnikumā. Arī šeit uzņemšanas rādītāji bijuši augsti, norāda skolas direktore Janīna Rudzīte. Turklāt, uz atsevišķām programmām bijis arī konkurss, tādēļ daļa jauniešu nemaz netika mācīties to, ko sākotnēji vēlējās.
Rudzīte uzskata, ka viens iemesls lielākai interesei ir tas, ka profesionālajās skolās uzlabojas infrastruktūra un tās kļuvušas pievilcīgākas.
„Otrs, ka cilvēki ir sapratuši, ka iemācoties amatu, darbs noteikti būs. Skaudri teikt, bet teikšu - vai nu vienā valstī, vai otrā. Labs automehāniķis ir automehāniķis Jelgavā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā vai Šveicē, vai ne? Tā kā profesija zelta pamats ir. Acīmredzot sabiedrība to ir sapratusi,” stāsta Rudzīte.
Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir apmierināta ar pēdējo gadu rezultātiem, norāda ministrijas pārstāve Baiba Bašķere. Viņa uz profesionālo skolu nākotni skatās optimistiski.
„Mēs redzam, ka to nišu, ka šobrīd varam virzīties tādā uzrāviena tempā, tāpēc ka vispārējo izglītības iestāžu tīkls arī, sevišķi vidusskolas posmā, kārtojas. Vienīgais, kas to var ietekmēt, ir demogrāfija, skaidrs - no tās mēs nekur nevaram aizbēgt. Bet jebkurā gadījumā arvien mēs domājam, ka profesionālo izglītības iestāžu popularitāte pieaugs,” uzskata Bašķere.
Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis ir, ka līdz 2020. mācību gadam profesionālajās izglītības iestādēs mācīsies tikpat jauniešu, cik vidusskolās. Šī brīža tendence ir pozitīva, bet joprojām vidusskolās mācās par 10 tūkstošiem vairāk jauniešu nekā profesionālās izglītības iestādēs.
