„Metodes, kuras mēs izmantojam un izstrādājam, aizvien ir pietiekami efektīvas. To mērķis ir attīstīt cilvēkā potenciālu. Jautājums ir cits - kad šis potenciāls ir attīstīts, vai sabiedrība ir gatava pieņemt šo cilvēku atpakaļ?" retoriski vaicāja Papsujevičs. Viens no recidīva iemesliem ir fakts, ka no ieslodzījuma iznākušie nereti atbalstu saņem nevis no sabiedrības, bet gan no kriminālajām aprindām.
Lai šo situāciju mainītu, ir plānots izmantot brīvprātīgo palīdzību, kas nāks talkā bijušajiem ieslodzītajiem brīžos, kad būs jākārto lietas valsts un pašvaldību iestādēs, kopīgi apmeklēs dažādus pasākumus, kā arī piedalīsies citos notikumus un darbos, kas nekādā mērā nesaistīsies ar kriminālo pasauli.
„Es neloloju ilūzijas, ka mums tagad būs brīvprātīgo rinda," saka Papsujevičs. Probācijas dienestam palīgā varētu nākt reliģiskās organizācijas, potenciāli arī studenti.
Viņš arī piebilda, ka brīvprātīgā darbam nav vajadzīgas sevišķas prasmes, jo brīvprātīgā darbs nebūs atalgots.
Programma varētu sākties 2015. gadā.