Vējonis atzina, ka lēmumiem par turpmākām pašvaldību reformām un apvienošanu jābalstās uz rūpīgu ekonomisko un sociālo apsvērumu analīzi, kā arī konsultācijām ar iedzīvotājiem.
Viņš arī norādīja, ka pašvaldību attīstības līmenis ir ļoti dažāds. Tas attiecas gan uz iedzīvotāju blīvumu, gan pašvaldību gatavību pašām aktīvi rīkoties, lai palīdzētu uzņēmējdarbības attīstībai.
Tikšanās laikā deputāti jautāja par reformām ne tikai pašvaldību, bet arī valsts pārvaldes līmenī. Valsts prezidents norādīja, ka jebkuru reformu īstenošana atkarīga no politiskās gribas: “Ja nav pietiekamas aktivitātes nozaru ministriju vai valdības līmenī, ir grūti nodrošināt efektīvu reformu gaitu.” Vējonis gan solīja no savas puses turpinās atgādināt par nepieciešamību īstenot neatliekamās reformas tādās nozarēs kā izglītība un veselība.
Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus. Ministrija reformu iecerējusi ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.
Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.
