Saskaņā ar domes informāciju ūdens bizness esot glābiņš situācijā, kad pilsētā ievērojami samazinās uzņēmuma «Rīgas ūdens» piegādātā dzeramā ūdens patēriņš. Pirms diviem gadiem gan nozares uzņēmēji, gan pašvaldību un Ekonomikas ministrijas asi iebilda pret Rīgas ieceri spert soli komercdarbības nišā, kurā jau ir pietiekami daudz spēlētāju. Taču Rīga aizrādījumus nav ņēmusi vērā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Liene Kristapsone galvaspilsētas rīcību arvien sauc par prettiesisku: „Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nedod tiesības pašvaldībai veikt komercdarbību jomās, kurās tirgus spēj nodrošināt pieprasījumu pēc noteiktas preces un pakalpojuma. Tiesu praksē arī atrodams šis pamatprincips, ka publiskas personas primārais uzdevums nav veikt komercdarbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan nodrošināt pārvaldes funkciju, ja tirgus to nespēj.”
Reaģējot uz biznesa sākšanu, VARAM sola atkal rakstīt domei vēstuli un, norādot uz normatīvo aktu pārkāpumiem, lūgs sniegt skaidrojumu. „Tālāk gaidīsim, ko darīs Rīga. Protams, ministrija iesaistīs arī Ekonomikas ministriju, Konkurences padomi, kura ir atbildīga par to, lai tirgus netiktu kropļots. Un kopā risināsim šo jautājumu,” stāsta Kristapsone.
Ministrijas pārstāve gan norāda, ka VARAM rīcība šajā situācijā ir ļoti ierobežota, un stingrākais mērs, ko paredz likums par pašvaldībām, ir priekšsēdētāja atbrīvošana no amata.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), sākot "Aqua Riga" fasētā ūdens tirgošanu, noraidīja pārmetumus, ka šāda pašvaldības uzņēmuma veidošana būtu pārkāpums.
Pasaules koru olimpiādē būs ko dzert! :) pic.twitter.com/4pwl0uSfIV
— Andris Ameriks (@AndrisAmeriks) June 18, 2014
"Aqua Riga" valdes priekšsēdētāja Ineta Zalāne pastāstīja, ka līdz šim saražotas vairākas kravas automašīnas ar fasēto ūdeni, taču precīzu apjomu nenorādīja. Ūdens tiks tirgots vairākos lielveikalu tīklos.
Tikmēr Konkurences padome (KP) paziņojumā medijiem atgādina, ka nepamatota pašvaldības iesaiste uzņēmējdarbībā apdraud vienlīdzīgu konkurenci tirgū un var kaitēt patērētāju interesēm. Par riskiem, ko rada pašvaldības iesaiste dzeramā ūdens ražošanas un izplatīšanas tirgū, KP iepriekš ir informējusi arī Rīgas domi un SIA „Rīgas ūdens” vadību.
Ja valsts vai pašvaldība veido uzņēmumu tirgū, kurā patērētāju vajadzības veiksmīgi apmierina privātie uzņēmumi, tiek izjaukts tirgus līdzsvars, jo pašvaldību administratīvie resursi to uzņēmumiem var nodrošināt konkurences priekšrocības, skaidro KP.
Tā kā fasētā ūdens ieguvei var tikt izmantota tā pati infrastruktūra, kas nepieciešama Rīgas iedzīvotāju ūdensapgādei, pastāv augsts šķērssubsidēšanas risks – atšķirībā no privātiem uzņēmumiem, „Aqua Riga” infrastruktūras tēriņiem var tikt izmantoti pašvaldības līdzekļi.
KP nav tiesību aizliegt publisku personu iesaisti uzņēmējdarbībā, bet saskaņā ar Konkurences likumu KP var iejaukties situācijās, ja pašvaldības uzņēmums ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū vai slēdz aizliegtas vienošanās. Tādējādi, ja nākotnē pašvaldībai tieši vai pastarpināti piederošs pārkāptu Konkurences likuma normas, KP varētu vērtēt tā darbības neatkarīgi no tā, ka uzņēmuma īpašnieks ir pašvaldība, brīdina padome.
