Tādējādi pagaidām nav piepildījies Rīgas vadības solījums, ka iejaukšanās privāta biznesa nišā ļaus rīdziniekiem mazāk maksāt par dzeramo ūdeni, jo papildināšot uzņēmuma «Rīgas ūdens» maku. Tikmēr Pašvaldību lietu ministrija, kas vēl pērn pret Rīgas pudeļu ūdens biznesu iebilda kā prettiesisku, šogad pati noalgojusi firmas «Aqua Riga» vadītāju.
Rīgas pašvaldība turpina pumpēt budžeta naudu pašas izveidotajā biznesā, tirgojot pudelēs fasēto ūdeni. Tā var secināt pēc «Lursoft» datu bāzu ziņām.
Pirms gandrīz trim gadiem dibinātajā uzņēmumā «Aqua Riga» galvaspilsēta ieguldījusi jau gandrīz 300 000 eiro: 150 000 firmas pamatkapitālā, bet vēl gandrīz tikpat liela summa uzņēmuma zaudējumos. Tādējādi secināms, ka «Aqua Riga» ne tikai atņem tirgus daļu privātajam biznesam, bet arī Rīgas nodokļu maksātāju naudu.
Sākot pudeļu ūdens biznesu, Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») gan apgalvoja, ka «Aqua Riga» ļaus tikt pie papildu ieņēmumiem. „Ja mēs runājam par to, kā pašvaldībām gūt papildus ieņēmumus šajos grūtajos laikos, tad es domāju, ka pašvaldībām ir jāļauj nodarboties ar uzņēmējdarbību. Protams, ne visās nozarēs un vienmēr, taču, ja tev ir „Rīgas ūdens” un kapacitāte ražot un pārdot dzeramo ūdeni un konkurēt ar ne tikai vietējiem, bet arī importa ūdeni, tad tas ir pilnīgi normāli,” toreiz sacīja Ušakovs.
Tagad, kad Rīga ūdeni pudelēs pilda tieši gadu, galvaspilsētas vadība par to runāt nevēlas. Savukārt pašvaldību darbu uzraugošā ministrija turpina apgalvot, ka tāda uzņēmējdarbība neatbilst likumam. Tomēr, tā kā ūdens tirgošanai Rīga izveidojusi kapitālsabiedrības «Rīgas ūdens» meitas uzņēmumu, ministrijas rokas esot sasietas.
Cerības gan esot uz grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kur precizē pašvaldību uzņēmumu dibināšanas principus, stāsta Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš. „(..) Mums būs precīzākas iespējas ietekmēt situācijas, kur mēs saredzam, ka pašvaldības ietekmē uzņēmējdarbību un kropļo tirgu. Tajā pašā laikā neviens uzņēmējs nav vērsies pret „Aqua Riga” tiesā un mums nav tiesu prakses,” atzīst Draudiņš.
Tikmēr uzņēmumā «Aqua Riga» pēdējā pusgada laikā vadība nomainīta jau trīs reizes. Inetai Zalānei, kas pudeļu ūdens biznesu aizsāka, nu darba vieta atrasta Rīgas domes kultūras departamentā, kur viņa strādā par projektu vadītāju un juriskonsulti.
Tieši viņas vadībā «Aqua Riga» «Nordea» arī ieķīlājis aktīvus 91 000 eiro apmērā. Savukārt kopš marta Rīgas firmu vada Jānis Lapiņš.
Viņa paraksts arī uz jaunākā « Aqua Riga » gada pārskata, kur Lapiņš skaidro, ka 50 000 zaudējumi radušies, jo nav sasniegti plānotie pudeļu ūdens pārdošanas apjomi. Neesot bijusi pietiekama mārketinga stratēģija. „Es uzskatu, ka uzņēmuma finanšu situācija ir stabila. Līdz ar to ir jādara viss iespējamais, lai audzētu pārdošanas apjomus un tad jau paliks arvien labāk un labāk,” saka Lapiņš.
Ar ūdens tirgus mārketingu gan Lapiņš šopavasar tālu nav ticis, jo interneta meklētājos nav pieejama pat «Aqua Riga» kontaktinformācija. Lapiņam gan kopš aprīļa beigām Rīgas domes uzņēmums nav vienīgā darbavieta.
Sadarbību ar «Aqua Riga» šefu Lapiņu sākusi arī pati pašvaldību darbu uzraugošā ministrija, kas Rīgas biznesu kritizē. Ministrija Lapiņu iecēlusi par valstij piederošā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes locekli. „Strādājam daudzas darba stundas – apvienojam. Tas nozīmē, ka ikdienā ir daudzas darba stundas, kas tiek pavadītas Meteoroloģijas centrā, gan līdz vēlām nakts stundām „Aqua Riga”,” saka Lapiņš.
Pašvaldību ministrijā, kas Lapiņu izvēlējusies arī savā uzņēmumā, viņa saistība ar Rīgas firmu gan bija jaunums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktoram Draudiņam šī ziņa bija jaunums.
