Premjers par arodbiedrību prasībām: Pirmskrīzes algas nebija ilgtspējīgas

Arodbiedrību prasības atjaunot pirmskrīzes līmeņa algas nav īsti atbalstāmas, jo pirmskrīzes algas nebija ilgtspējīgas, šorīt intervijā telekompānijā LNT skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Ministru prezidents atgādināja, ka pirms krīzes algas Latvijā tālu atrāvās no produktivitātes un noveda pie ekonomikas nekonkurētspējas.

Dombrovskis uzsvēra, ka dažādu pušu budžeta palielināšanas prasījumi jau sniedzas simtos miljonu latu, lai arī papildus sadalīt varēs vien desmitus miljonu.

Vaicāts, vai varētu tikt vērtēta iespēja palielināt pievienotās vērtības nodokli, lai rastu finansējumu plašāka vēlmju klāsta apmierināšanai, premjers atzīmēja, ka šāds jautājums nav oficiāli izvirzīts, bet viņš to īsti neatbalsta un drīzāk domā, ka vajadzētu pārskatīt iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanas politiku.

Kā ziņots, Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA) vēstulē Dombrovskim ir pieprasījusi nekavējoties sākt sociālo dialogu par Valsts policijas, cietumsargu un ugunsdzēsēju atalgojuma un sociālo garantiju atgriešanu vismaz pirmskrīzes līmenī.

LAPA plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā vēstulē norāda, ka krīzes apstākļos Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atalgojums tika samazināts vidēji par 50 līdz 55% un šajos dienestos strādājošiem tika atņemta lielākā daļa no sociālajām garantijām. 2013.gadā atalgojums gan tika palielināts par aptuveni 10%, taču tas joprojām ne tuvu nav pirmskrīzes līmenī.

Savukārt Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība gatavojas streikam, jo vēlas, lai ierēdniecībā tiktu izlīdzinātas sociālās garantijas. Arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons stāstīja, ka likumos attiecībā uz dažādu sociālo garantiju - prēmiju, piemaksu, veselības apdrošināšanas polišu un citu - piemērošanu ierēdņiem rakstīts, ka tās "var piemērot", ja iestādei ir finansējums, sekojoši dažādu ministriju pakļautības iestādēs veidojas vienāda līmeņa darbinieku nevienlīdzība, jo būtiski atšķiras šo iestāžu rocība.

Vissliktākā situācija sociālo garantiju jomā esot divās sociālajā jomā strādājošās valsts aģentūrās, un arodbiedrība vēlas šo situāciju mainīt, turklāt nekavējoši, nevis pēc pāris gadiem. Jirgensons ir aplēsis, ka sociālo garantiju izlīdzināšanai šajās divās aģentūrās būtu nepieciešami 2 miljoni latu gadā.

Tikmēr šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pie Ministru kabineta organizēs mītiņu "Par sociālo taisnīgumu - pret nabadzību", lai aktualizētu jautājumu par cienīgu darbu un dzīves apstākļiem Latvijā. Mītiņa laikā arodbiedrības pieprasīs taisnīgu un samērīgu nodokļu politiku, atbalstu jaunām darbavietām, nodarbinātības garantijas jauniešiem, cieņu koplīgumiem un sociālajam dialogam un drošas darba tiesības.

LBAS rīkotajā mītiņā piedalīsies arī vairāki simti mediķu, prasot valdībai ar 2014.gadu palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta. "Šogad Latvijā veselības aprūpei ir zemākais finansējums pēdējo desmit gadu laikā. Tieši tāpēc ir augsti pacientu līdzmaksājumi, garas rindas pēc medicīniskās palīdzības, augsta mirstība un zemas mediķu algas. Valdību tas apmierina, bet tas neapmierina mūs," izteicies Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti