Kā norāda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Jānis Ikstens, Nacionālā apvienība atrod neordinārus paņēmienus, lai sasniegtu savas ieceres.
„Tā ir diezgan stingra nostāja, un ar diezgan neordināriem instrumentiem Nacionālā apvienība mēģina risināt jautājumus, kas ir svarīgi tai un tās atbalstītājiem. Uzturēšanās atļaujas – tā ir problēma, iesaistītās puses atzīst, ka tā ir problēma. Tās runā, ka ir gatavas risinājumam, bet risinājums kaut kā pagaidām nav iezīmējies. Acīmredzot, ir nepieciešamas nopietnas politiskās konsultācijas viena vai otra koalīcijas partnera iebiedēšanai, lai nākamā gada budžets plūdeni virzītos uz priekšu. Es nedomāju, ka šeit būtu iemesls vienam vai otram ietiepties. Problēma ir acīm redzama, par to ir runājusi Drošības policija. Izlikties, ka tur viss ir kārtībā, būtu nepareizi,” skaidro Ikstens.
Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents Ivars Ījabs vērš uzmanību uz koalīcijas savstarpējām attiecībām: „Mums nevajadzētu pašreiz no trokšņa, kas ir ārpus politiskās vides, izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, ka tās ir koalīcijas beigas. Tas, ka koalīcija jau ilgāku laiku ir uz pussabrukšanas robežas, visiem ir daudzmaz skaidrs.”
„Ja „nacionālisti” veiks vēl kādu demaršu arī turpmākajos lasījumos, pirmkārt, jau pašā pēdējā lasījumā balsos pret vai atturēsies, tad arī tas automātiski nenozīmēs, ka [premjera Valda] Dombrovska valdība beidz pastāvēt. Tas tikai nozīmēs, ka nacionālistiem tuvojas vēlēšanas. Un pirms vēlēšanām balsot par projektu, par kuru viņi tīri labi varēja balsot vēl pirms kāda laika, pirms vēlēšanām viņi vairs nevar atļauties. Vajadzīgi dažādi publiski demarši,” norāda Ījabs.
