Politoloģe: VARAM mēģinājums kavēt pašvaldību referendumu likuma apstiprināšanu ir cinisks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mēģinājums kavēt pašvaldību referendumu likuma apstiprināšanu ir cinisks, uzskata politoloģe Iveta Kažoka. Viņasprāt, pēkšņi apšaubīt likuma lietderību pēc vairāku gadu diskusijām no ministrijas puses ir bezkaunīgi. Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lēma pirms likumprojekta apstiprināšanas iztaujāt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, jo ministrija atsūtījusi vēstuli ar būtiskām iebildēm pret likumprojektu.

Politoloģe: VARAM mēģinājums kavēt pašvaldību referendumu likuma apstiprināšanu ir cinisksMāris Klūga

    Pret pašvaldību referendumu likuma tālāku virzību Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iebilda Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Kā norāda ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kaut gan likumprojekts Saeimā iesniegts jau 2014. gada beigās, tas joprojām nav līdz galam izdiskutēts.

    "ZZS pozīcija ir sekojoša, ka Vietējo pašvaldību referendumu likums ir ļoti nopietni jāizsver, jo nevar sludināt likumu par jebko, ka faktiski pašvaldības darbs var tikt paralizēts. Līdz ir ar to šī diskusija, kādus referendums sludināt, ir ļoti svarīga. Acīmredzot nav pietiekami izdiskutēts, un tas [jautājums] nav adresēts man, tas ir adresēts komisijai [kas likumprojektu skata]."

    Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumu jau bija sagatavojusi apstiprināšanai galīgajā lasījumā, paredzot, ka pašvaldībās referendumus varētu rosināt trīs gadījumos. Iedzīvotāji varētu teikt galavārdu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, domes lēmumiem par publisku ēku būvniecību un domes atlaišanu. Tomēr nedēļu pirms likumprojekta apstiprināšanas galīgajā lasījumā Nacionālās apvienības vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdza lēmumu atlikt. Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts komisijas deputātiem uzsvēra, ka likumprojektā nav atrunāti gadījumi, kad iedzīvotāji nobalso pretēji domes lēmumiem. Turklāt iedzīvotāji savu viedokli jau tagad varot paust sabiedriskajās apspriešanās.

    "Ir jautājums par šī likuma lietderību. Vai mēs runājam par formu vai par saturu? Ja par formu, tad ķeksīša pēc šis likums tiks pieņemts, kurš praktiski dzīvē nestrādās. Ja mēs runājam par saturu, tad ir jāievēro demokrātijas pamatprincipi, un katram likumam ir jāsasniedz ne tikai ķeksīša spēks, bet arī mērķis, un šobrīd mērķis likumam netiek izpildīts," sacīja Eglīts.

    Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs no „Saskaņas” teica, ka viņa pieredzē

    šis ir pirmais gadījums, kad ministrija tik īsu brīdi pirms likuma apstiprināšanas atsūta vēstuli ar būtiskām iebildēm.

    Deputāti vienojās pirms trešā lasījuma vēl uzklausīt Nacionālo apvienību pārstāvošo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu. Kā Latvijas Radio norāda politoloģe Iveta Kažoka, ministrijas pēkšņās iebildes parāda izpratnes trūkumu par to, ko nozīmē normāls likumdošanas process:

    "Šis apstādināšanas gadījums ir tāds ciniskākais no tādiem, kādus es vispār jebkad esmu redzējusi attiecībā uz jebkuru likumprojektu, jo tā argumentācija, ka tagad, kad likums jau ir ļoti daudzus gadus skatīts Saeimā, būtu jāatgriežas pie diskusijas, vai viņš vispār ir vajadzīgs, ir tāda, ka līdz šim neviens šādu argumentāciju lietot nav uzdrīkstējies. Tāpēc tā nekaunības pakāpe, mēģinot apturēt tieši šo likumprojektu, mani tiešām pārsteidz."

    Ja Saeima tomēr apstiprinās Vietējo pašvaldību referendumu likumu, tas stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti