Politoloģe: VARAM mēģinājums kavēt pašvaldību referendumu likuma apstiprināšanu ir cinisks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mēģinājums kavēt pašvaldību referendumu likuma apstiprināšanu ir cinisks, uzskata politoloģe Iveta Kažoka. Viņasprāt, pēkšņi apšaubīt likuma lietderību pēc vairāku gadu diskusijām no ministrijas puses ir bezkaunīgi. Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lēma pirms likumprojekta apstiprināšanas iztaujāt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, jo ministrija atsūtījusi vēstuli ar būtiskām iebildēm pret likumprojektu.

Politoloģe: VARAM mēģinājums kavēt pašvaldību referendumu likuma apstiprināšanu ir cinisksMāris Klūga

    Pret pašvaldību referendumu likuma tālāku virzību Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iebilda Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Kā norāda ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kaut gan likumprojekts Saeimā iesniegts jau 2014. gada beigās, tas joprojām nav līdz galam izdiskutēts.

    "ZZS pozīcija ir sekojoša, ka Vietējo pašvaldību referendumu likums ir ļoti nopietni jāizsver, jo nevar sludināt likumu par jebko, ka faktiski pašvaldības darbs var tikt paralizēts. Līdz ir ar to šī diskusija, kādus referendums sludināt, ir ļoti svarīga. Acīmredzot nav pietiekami izdiskutēts, un tas [jautājums] nav adresēts man, tas ir adresēts komisijai [kas likumprojektu skata]."

    Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumu jau bija sagatavojusi apstiprināšanai galīgajā lasījumā, paredzot, ka pašvaldībās referendumus varētu rosināt trīs gadījumos. Iedzīvotāji varētu teikt galavārdu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, domes lēmumiem par publisku ēku būvniecību un domes atlaišanu. Tomēr nedēļu pirms likumprojekta apstiprināšanas galīgajā lasījumā Nacionālās apvienības vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdza lēmumu atlikt. Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts komisijas deputātiem uzsvēra, ka likumprojektā nav atrunāti gadījumi, kad iedzīvotāji nobalso pretēji domes lēmumiem. Turklāt iedzīvotāji savu viedokli jau tagad varot paust sabiedriskajās apspriešanās.

    "Ir jautājums par šī likuma lietderību. Vai mēs runājam par formu vai par saturu? Ja par formu, tad ķeksīša pēc šis likums tiks pieņemts, kurš praktiski dzīvē nestrādās. Ja mēs runājam par saturu, tad ir jāievēro demokrātijas pamatprincipi, un katram likumam ir jāsasniedz ne tikai ķeksīša spēks, bet arī mērķis, un šobrīd mērķis likumam netiek izpildīts," sacīja Eglīts.

    Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs no „Saskaņas” teica, ka viņa pieredzē

    šis ir pirmais gadījums, kad ministrija tik īsu brīdi pirms likuma apstiprināšanas atsūta vēstuli ar būtiskām iebildēm.

    Deputāti vienojās pirms trešā lasījuma vēl uzklausīt Nacionālo apvienību pārstāvošo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu. Kā Latvijas Radio norāda politoloģe Iveta Kažoka, ministrijas pēkšņās iebildes parāda izpratnes trūkumu par to, ko nozīmē normāls likumdošanas process:

    "Šis apstādināšanas gadījums ir tāds ciniskākais no tādiem, kādus es vispār jebkad esmu redzējusi attiecībā uz jebkuru likumprojektu, jo tā argumentācija, ka tagad, kad likums jau ir ļoti daudzus gadus skatīts Saeimā, būtu jāatgriežas pie diskusijas, vai viņš vispār ir vajadzīgs, ir tāda, ka līdz šim neviens šādu argumentāciju lietot nav uzdrīkstējies. Tāpēc tā nekaunības pakāpe, mēģinot apturēt tieši šo likumprojektu, mani tiešām pārsteidz."

    Ja Saeima tomēr apstiprinās Vietējo pašvaldību referendumu likumu, tas stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

    2 komentāri
    JABJurmala
    NA izslēdz vienīgo jēdzīgo punktu par teritorijas plānu un Eglīša-ks paziņo: "Ir jautājums par šī likuma lietderību. Vai mēs runājam par formu vai par saturu? Ja par formu, tad ķeksīša pēc šis likums tiks pieņemts, kurš praktiski dzīvē nestrādās. Ja mēs runājam par saturu, tad ir jāievēro demokrātijas pamatprincipi, un katram likumam ir jāsasniedz ne tikai ķeksīša spēks, bet arī mērķis, un šobrīd mērķis likumam netiek izpildīts," sacīja Eglīts. Savukārt vēstulē Saeimai: Papildus vēršu uzmanību, ka pašvaldības attīstības plānošanas sistēma ir organizēta tā, lai nodrošinātu iedzīvotāju iesaisti pēc iespējas agrīnā plānošanas stadijā, savlaicīgi noskaidrojot iedzīvotāju viedokli un pēc iespējas to ņemot vērā. Tā nu tūkstošiem jūrmalnieku viedokli ņem vērā jau 10 gadus :) Vienīgais ministrs, kurš pēc būtības izskatīja sūdzību VARAM un atcēla atseviškus plānojumus, bija Sprūdžs.
    JABJurmala
    Šīs likuma inicātori ir Jūrmalas aizsardzības biedrība. Patiesībā tas velkas jau 11 gadus un vienīgais mērķis bija panākt referenduma iespējas par pilsētas teritorijas plānu.Nestāstīšu visu garo stāstu, kā mūs un sabiedrību šajos gados muļķoja Mēs bijām tuvu panākumam iepriekšējās Saeimas beigās, kad likumprojekta 2 .redakcijā bija punkts par teritorijas plānu. Likumprojektu gala redakcijā nepieņēma un ši Saeima jau pēc Kaspara Gerharda (NA ) un Šulca (Vienotība ) ierosinājuma to izslēdza. Likumprojekts šobrīd faktiski ir bezjēdzīgs. Vai var iedomāties, ka kāds vāks 15% balstiesīgo notariālus parakstus ierosināšanai par stratēģiju, kuru neviens nelasa un kura neko konkrētu nenosaka. Tur nav minēta, piemēram, 243 000 m2 meža apbūve Vārnukrogā vai Karginu ģim. īpašumā esošais gabals Bulduru kāpās. Tagad vēl NA, kura bija vienīgā partija, kas 100% ir pret jebkurām pašvaldību iedzīvotāju lemjošām tiesībām ( tādas ir gandrīz visās ES valstīs ) vēl grib padiskutēt.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti