Kā pastāstīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs, policija vairāku gadu garumā esot aktualizējusi problēmu, ka nepieciešamas speciāli iekārtotas telpas bērnu nopratināšanai. Aprēķināts, ka šādu telpu izveidei nepieciešami 300 tūkstoši eiro, taču finansējums līdz šim nav bijis piešķirts. Dažviet policija slēdz līgumus ar speciāliem centriem, kur šādas telpas ir pieejamas.
Tāpēc ideja par speciāli izveidotu centru ir atbalstāma, un tās izstrādei policija deleģējusi savus ekspertus. Taču problēma ir tā, ka šāda būs tikai viena māja visā Latvijā un tas neatrisinās situāciju visā valstī.
Gadījumā, ja cietušais bērns ir no Daugavpils, viņš vairākas stundas būtu jāved uz Rīgu un atpakaļ. Tāpēc, lai izvairītos no šādas situācijas, īpaši pielāgotus centrus vajadzētu katrā reģionā, norāda Velšs.
Viņš gan atzīst, ka arī policijā izmeklētāju un speciālistu apmācības ziņā darbam ar bērniem ir vēl daudz darāmā.
Vest cietušo bērnu vairākas stundas uz Rīgu, lai parunātu – tā nav īsti adekvāta situācija, piekrīt Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārsts Artūrs Miksons.
Turklāt tikai ar vienu sarunu pie speciālista var nepietikt, un garo ceļu bērnu nāktos vadāt atkārtot.
Tāpat nelabvēlīgi ir arī tas, ka bērnam var nākas visā procesā uzticēties vairākiem cilvēkiem, nevis strādāt ar vienu, kuram viņš jau pieķēries. Tas var radīt vēl vienu dziļu traumu. Miksons norāda, ka šajā procesā būtu svarīgi, lai ar bērnu strādā viens speciālists, ar kuru nodibināts kontakts.
Jau vēstīts, ka cietušu bērnu nopratināšanas process Latvijā mēdz izraisīt bērnu atkārtotu traumēšanu un neļauj iegūt kvalitatīvus pierādījumus noziegumu atklāšanai, secināts Tiesībsarga biroja izpētē.
Tāpēc tagad Latvijā tapusi jauna iniciatīva veidot bērna māju – vietu, kur bērnu pratinātu vienu reizi īpaši aprīkotā telpā un kur bērna stāstīto dzirdētu visi kriminālprocesā iesaistītie speciālisti.
