Uz Kokneses-Tīnūžu šosejas vietā, kur, patriecoties zem smagās automašīnas, Lieldienu pēcpusdienā mira jauna ģimene, redzama tikai ieliekta apmale, daži vienreiz lietojami cimdi un uz ceļa - bremzēšanas pēdas. Ziedu un sveču nav, starp akmeņiem izspraukušās pirmās māllēpes. Ar kādu ātrumu brauca baltā mašīna, uz šīs šosejas esošais radars nav fiksējis - auto avarēja 10 kilometru pirms tā. Radari vadītājus disciplinējot, bet vēl vairāk to dara ceļu policijas ekipāžu klātbūtne. Gan trafarētās, gan netrafarētās mašīnās.
Pirms septiņiem gadiem filmēti kadri rāda, ka „Subaru” agresīvos vadītājus ielās tvarsta – tagad to var darīt vairs tikai ar četrām automašīnām. Divas ir sasistas. Viena – remontā. Nesanāk pat katram reģionam viens auto.
„Nepietiek, protams, vismaz 40 jābūt, katrā reģionā atbilstošam skaitam, katrai nodaļai, tad būtu gan uz šosejas, gan pilsētās ķertu sastrēgumu apbraucējus un klasiski agresīvos,” saka Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Jau 2013. gadā tapa dokuments, kurā minēts, ka netrafarēto auto skaits jāpalielina. Darbinieku, kas tajos strādā, pietiktu. Un apziņa, ka uz ceļiem vadītājus ķer arī netrafarēti auto, piespiestu braukt lēnāk.
„Tas būtu risinājums, jo tad mēs varētu izdarīt kādus secinājumus; kamēr nav, tā ir spekulēšana,” secina Krapsis.
Ministrs piekrīt gan auto skaita palielinājumam, gan tam, ka Latvijā noteikti jāpalielina sodi tieši par lieliem ātruma pārkāpumiem. Pagaidām tie ir vieni no zemākajiem Eiropā. Un tas ejot roku rokā ar nesodāmības sajūtu.
„Šoreiz taču pati šoseja, ceļš, bija labs, atkal liels ātrums, ļoti liels ātrums un tā nesodāmības sajūta,” saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Trūkt arī pārvietojamo foto radaru, četru vietā ielās strādā divi. Taču jaunus radarus un mašīnas Rihards Kozlovskis, saņemot citu ministru zaļo gaismu, sola tikai nākamo trīs gadu periodā. Šogad budžetu aiztikt vairs nedrīkst. Tāds ir premjeres uzstādījums, ko ministri atbalsta.