Kā piemēru policijas pārstāvis minēja krāpšanas gadījumus, par kuriem likumsargi uzzina lielākoties no pašiem cietušajiem vai viņu tuviniekiem. Viņš gan precizēja, ka par trauksmes cēlējiem var dēvēt tos cilvēkus, kas sniedz pamatotu informāciju.
Policijai nereti nākas saskarties arī nepamatotu informāciju vai izsaukumiem, un tas lielākoties saistīts ar šo cilvēku uzvedības traucējumiem. Rinkevics gan piebilda, ka policija uz izsaukumiem dodas jebkurā gadījumā.
Savukārt biedrības “Delna” direktors Gundars Jankovs atzina, ka lielākās problēmas ar trauksmes cēlēju aizsardzību novērota pašvaldībās. To apliecināja arī kādas klausītājas stāsts no Ogres, kur viņa neesot saņēmusi nekādu atbalstu pēc tam, kad ziņoja par nelikumībām. Tieši pretēji – esot bijusi „atrakstīšanās”, un viņa tika sūtīta uz tiesu.
Jankovs arī norādīja uz nepieciešamību pēc atsevišķa likuma trauksmes cēlēju aizsardzībai. Tas saturētu normas, kas pašlaik izkaisītas dažādos normatīvos aktos. Kā piemēru viņš min tiesas, kurām trauksmes cēlēju definīcijas trūkuma dēļ ir grūti identificēt šos gadījumus, kuru būtu jāskata īpašā procesā. Neesot speciālam regulējumam, tiesa tikai pēdējā posmā var konstatēt, ka tiesvedība bijusi neefektīvs.
Delna arī uzskata, ka valstij būtu jādomā par pateicību tiem trauksmes cēlējiem, kas palīdzējušās būtiskās lietās. Turklāt ne vienmēr tai jābūt materiālai pateicībai, jo liela nozīme ir gandarījumam.
