Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi maijā, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko un darba aizsardzību regulējuma pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā.
Aptaujātās iestādes norāda, ka iedzīvotāji aktīvi sazinās ar to kontaktpersonām, lai uzzinātu vairāk par trauksmes celšanu. Piemēram, Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkts mēneša laikā klātienē konsultējis 6 personas un 64 personām sniedzis konsultācijas elektroniski vai sazvanoties.
Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā kopumā pozitīvi vērtē likuma darbības pirmo mēnesi, jo iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi cīnīties pret dažādiem pārkāpumiem. Tomēr daļa iedzīvotāju vēl nav pilnībā izpratuši Trauksmes celšanas likuma būtību, jo tiek ziņots arī par personīgo interešu aizskārumu, par pārkāpumiem, kas nav novēroti darbā un neskar plašas sabiedrības intereses, par pārkāpumiem, kas jau tiek izmeklēti, kā arī par iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem informācija vienlaikus tiek sniegta publiskajā telpā.
Tāpēc Valsts kanceleja līdz septembrim turpinās skaidrot trauksmes celšanas aspektus kampaņā “Redzi. Dzirdi. Runā.”.
“Mēs aicinām iedzīvotājus sniegt iespējami konkrētas un skaidras ziņas un nebaidīties norādīt kontaktinformāciju, lai gadījumā, ja iesniegums tiek atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, varam sazināties ar ziņojuma autoru un nodrošināt likumā noteikto aizsardzību. Ar faktiem un dokumentiem pamatota informācija visātrāk ļauj saprast, kura iestāde var reaģēt un kāda veida problēma būtu novēršama,” norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valsts kanceleja atgādina, ka trauksmi ceļ par savā darba vidē novērotiem pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes celšanas likuma mērķis ir aizsargāt personu no represijām, kas var rasties trauksmes celšanas dēļ.
