Ja jūs savu dzīves vietu esat oficiāli deklarējis Rīgā, tad no nākamā gada par braucienu sabiedriskajā transportā jums, visticamāk, būs jāmaksā 0,42 lati jeb 0,60 eiro. Savukārt, ja jūs oficiāli dzīvojat ārpus galvaspilsētas, tad brauciens maksās divreiz vairāk – 0,84 lati vai 1,20 eiro. Rīdziniekiem samazināsies arī mēnešbiļešu cenas. Tas tiek darīts, lai motivētu Rīgā faktiski dzīvojošos iedzīvotājus oficiāli reģistrēties galvaspilsētā, sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.
„Pašreiz katrs brauciens ir dotēts. To dotē tieši rīdzinieki no tiem nodokļiem, ko viņi samaksā, un tie nodokļi tiek iekasēti tieši Rīgas budžetā. Tas nozīmē, vienalga, vai tu esi rīdzinieks, Jelgavas iedzīvotājs vai jebkuras citas pašvaldības iedzīvotājs, par tavu braucienu piemaksā rīdzinieki, kas īsti nav taisnīgi. Šajā situācijā sistēma, kuru plānojam ieviest no 1. janvāra, paredz nerīdziniekiem - pašizmaksa, proti 1,20 eiro, rīdziniekiem - puse no pašizmaksas, lai motivētu cilvēkus deklarēties Rīgā,” domes apsvērumus skaidro Ušakovs.
Rīgas dome lēš, ka pilsētā strādā 225 tūkstoši citu pašvaldību iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 130 tūkstoši Rīgā arī pastāvīgi dzīvo.
„Jūrmalai izdevās vingrojums par nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm. Es zinu ģimeni, kas ar visiem bērniem un nodokļiem pārcēlās uz Jūrmalu, arī Siguldā iedzīvotājiem ir iespējas braukt bez maksas. Tā ir normāla rūpēšanās par saviem iedzīvotājiem,” norāda Ušakovs.
Lai iegūtu atlaides, izziņa no Iedzīvotāju reģistra kioskos nebūs jāuzrāda. Tā vietā katram rīdziniekam būs jāiegādājas personificēts e-talons ar fotogrāfiju. Tas arī kļūs par tā saucamo rīdzinieka karti, kas nodrošinās atlaides. Skolniekus, arodskolu audzēkņus un studentus jaunā sistēma neietekmēs.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa saka, ka atlaižu piešķiršana rīdziniekiem nav pretrunā ar likumu. Tomēr pārējiem nebūtu jāmaksā vairāk par brauciena pašizmaksu:
„Tas, ka ir atlaide rīdziniekiem, tur viss ir kārtībā. Tas, kur mēs saskatām - ir diskriminācijas pārkāpums vai tiesiskā vienlīdzības pārkāpums tajā, ka tiem cilvēkiem, kas nav Rīgā deklarēti, viņiem jāmaksā nevis pašizmaksa, proti, Amerika kunga noteiktie 70 santīmi, bet ka šī cena tiks paaugstināta līdz 84 santīmiem -, tas gan nav tiesiski. Šeit ir saskatāmi pārkāpumi.”
Rīgas vadība vēlāk uzsvēra, ka 84 santīmi arī ir brauciena pilnā pašizmaksa kopā ar nodokļiem.
Līdzīga kārtība šā gada janvārī tika ieviesta arī Tallinā. Vienīgi tur visiem oficiāli reģistrētajiem talliniešiem sabiedriskais transports ir pilnīgi par velti. Igaunijas galvaspilsētas mērs Edgars Savisārs saka - jaunā sistēma ir nesusi Tallinai vairākus labumus:
„Mēs iegūstam vairāk, nekā zaudējam. Pirmkārt, pilsētas iedzīvotājiem ir lielākas pārvietošanās iespējas pilsētas teritorijā. Otrkārt, ir arī ieguvumi videi, jo uzlabojas gaisa kvalitāte. Treškārt, būtiski uzlabojas satiksmes plūsma. Automašīnu skaits ielās ir krities par 10%. Tajā pašā laikā sabiedriskā transporta lietošana pieaug.”
Tallinas domes aprēķini liecina, ka bezmaksas transports pilsētai izmaksā papildus 12 miljonus eiro gadā. Bet no jaunajiem reģistrētajiem iedzīvotājiem viņi sagaida 17 miljonu ieguvumu nodokļos. Kopš sistēmas ieviešanas pilsētā esot reģistrējušies 11 000 jauno iedzīvotāju. Mūsu galvaspilsētas mērs cer, ka rīdzinieku skaits pirmajos mēnešos varētu pieaugt par aptuveni 10 000.
Sigulda gan necēla pakalpojumu cenas iebraucējiem, kā to plāno darīt Rīga. Citu pašvaldību pārstāvji atgādina, ka Rīga ir galvaspilsēta un šeit izvietotas dažādas iestādes, tajā skaitā arī slimnīcas, kurām nav alternatīva citviet. Līdz ar to nav taisnīgi likt pārmaksāt šādu iestāžu apmeklētājiem. Ierosinājums, lai viņu vietā piemaksā pašvaldības, nav tik vienkārši realizējams. Arī tie, kas ierodas Rīgā strādāt no reģioniem nav jāuztver tikai kā patērētāji, kas neko nesasniedz pilsētai. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Kučinskis norāda, ka arī iebraucēji dod labumu pilsētai un tam ir jābūt analizētam. „Šāds lēmums viņus tikai nervozē,” saka Kučinskis.
Aptaujātie Pierīgas pašvaldību vadītāji bija skeptiski par galvaspilsētas ieceri dalīt sabiedriskā transporta cenu starp rīdziniekiem un nerīdziniekiem. Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Paulāne apšaubīja, ka viņu pašvaldība varētu maksāt Rīgai par sabiedrisko transportu.
„Kā mēs varam slēgt kādai iedzīvotāju grupai, kas brauks ar Rīgas sabiedrisko transportu, pakalpojumu apmaksu? Jo mēs, kā pašvaldība, tomēr rūpējamies par visiem novada iedzīvotājiem. Kā tad notiks dotācija uz „Galss-Buss” autobusiem, kas apkalpo Stopiņu novadā Upesleju ciematā, Līču ciematā, Sauriešos? Tas ir ļoti kārtīgi jāizpēta, manuprāt, kā tad tas tagad notiek. Jo tas nozīmē, ka mēs kaut kādu atvieglojumu vai dotāciju sniedzam kādai desmitai daļai iedzīvotāju novadā,” nesaprašanā ir Paulāne.
Arī Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Adats apšaubīja, ka Ķekavas pašvaldība varētu maksāt Rīgai, lai Ķekavas iedzīvotājiem būtu iespējams izmantot Rīgas sabiedrisko transportu uz tiem pašiem nosacījumiem, kā rīdziniekiem.
„Mēs neesam skatījušies domē šo jautājumu. Oficiāla viedokļa man nav. Es varu izteikt tikai savu subjektīvo viedokli, un mēģinot to visu analizēt, es tā īsti nesaprotu…
Nu, kas notiks - mūsu novada iedzīvotāji neizmantos „Rīgas satiksmes” autobusus. Viņi [Rīgas satiksme] saīsinās maršrutus līdz Rīgas robežai. Un tad mums ir nākošais jautājums: kā mūsu iedzīvotāji tiks līdz Rīgai? Tādā gadījumā - esiet tik mīļi: mūsu vismaz 15 gadu garais strīds - iedodiet mūsu transportam galapunktu Rīgā, un mēs paši aizvedīsim,” saka Adats.
Rīgas pašvaldības vēlme iegūt papildus ieņēmumus savā budžetā varētu iesist robu citu novadu kasēs. Tāpat ir arī jautājumi par cilvēkiem, kuri Rīgā īrē, bet dzīvokļa īpašnieks tiem neļauj oficiāli deklarēties. Ušakovs uzsver, ka tie īpašnieki, kuri neļauj īrniekiem piedeklarēties, pārkāpj likumu, un sola, ka dome palīdzēs ar to cīnīties.
Pastāv arī bažas, ka jaunā kārtība palielinās automašīnu skaitu Rīgas ielās un par bezjēdzīgu padarīs „Park&Ride” sistēmu. Rīgas dome iebilst, ka par to vēl ir pāragri spriest.
Ir rīdzinieki, kas uzskata, ka šāds solis ir taisnīgs, jo nodokļu maksātāji jau ir samaksājuši par transporta izmantošanu, bet rīdzinieku un pilsētas viesu vidū liela daļa vērtē, ka visiem jābūt vienlīdzīgiem un palielināt cenu tiem cilvēkiem, kas Rīgā strādā. ir netaisnīgi.
