Skolēnu skaits pat par 10% palielinājies Mārupē un Garkalnē. Šādai tendencei saglabājoties jau vairākus gadus, pašvaldības meklē visdažādākos risinājumus, tostarp piedāvājot mācību klases ierīkot kultūras namos, bibliotēkās un pat skolotāju istabās. Tā kā būvniecības izmaksas ir ļoti augstas, atbildīgā ministrija cer uz valdības atbalstu.
Arī šogad visvairāk skolēnu skaits sarucis novados, bet pieaudzis Pierīgā, un šīm pašvaldībām arvien vairāk nākas risināt dažādas loģistikas problēmas, saistītas ar to, kur visus skolēnus izvietot, kā visiem noorganizēt ēdināšanu un sporta nodarbības.
“Saspiedušies esam! To izjūtam. Grūtāk ir, protams, loģistikai jābūt, kā to nodrošināt visu, pusdienu starpbrīžus, kā pārvietoties,” atzīst Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās skolas direktors Laimnesis Bruģis.
“Jā, pašvaldība risina, ko tad no valsts sagaidīs?” saka Bruģis.
Tieši Garkalnē un Mārupē šogad vērojams vislielākais skolēnu skaita pieaugums, pat par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, un augšupejoša tendence aizvien vērojama visā Pierīgā.
Piemēram, Ādažos skolēnu skaits šogad pieaudzis par vairākiem desmitiem, un Ādažu vidusskola bibliotēku un skolotāju istabu pārveidojusi par mācību klasēm.
“Kopējais skolēnu skaits pieaug. Kamēr mēs uzbūvēsim jauno skolu, kas būs sākumskola, ir sagaidāms, ka Ādažu vidusskolas telpās būs jāuzņem līdz pat 1500 bērniem, kas būtu līdz 2019.gadam,” tendences iezīmē Ādažu novada domes priekšsēdis Māris Sprindžuks.
Nepieciešamības gadījumā skola varētu vēl atpūtas istabu pārveidot par klasi.
Teju ikvienā Pierīgas pašvaldībā top skices jaunu ēku būvniecībai vai paplašināšanai, citur jau sākušies būvdarbi. Finansējumu šādiem mērķiem vietvaras meklē savos budžetos, lūdz aizdevumu vai raksta projektus un piesaista Eiropas fondu naudu.
Ceļ un būvē, bet aizvien nepietiek. Tā situāciju raksturo Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks. Jo pašvaldība tuvāk Rīgai, jo tur vairāk skolēnu.
“Tālāk no paša Rīgas, teiksim, centra tā situācija savādāka veidojas, piemēram, mums ir Sēja, tāda vieta vai, teiksim, Sala Babītes pagastā, kur ir Salas sākumskola. Tur ir brīvas vietas,” saka Lejnieks.
Vaicājot pēc atbalsta, skolu direktori un pašvaldību vadītāji jau tikušies ar izglītības ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”).
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Bērziņa stāsta, ka ministrs iecerējis lūgt valdības atbalstu, lai palīdzētu tām pašvaldībām, kurām jāpaplašina skolu infrastruktūra.
“Ne visas pašvaldības par saviem finanšu līdzekļiem, protams, var atļauties izbūvēt jaunas skolas vai paplašināt esošās, tāpēc arī ir uzsāktas sarunas par finansējuma piesaisti, izmantojot valsts programmas jaunu skolu būvniecībai tajās Pierīgas pašvaldībās, kur tas ir nepieciešams,” saka Bērziņa.
Kad tieši Pierīgas pašvaldības varētu cerēt uz papildu atbalstu, gan vēl nav zināms. Izglītības ministrija tendences migrēt uz Pierīgu skaidro ar to, ka vecāki izvēlas darbu galvaspilsētā vai tās tuvumā, tikmēr Pierīgas domju vadītāji uzskata, ka mājvieta un skola ārpus Rīgas ir pievilcīgāka, jo no mājām uz mācību iestādi bērni varot doties kājām un viss cits arī ir pieejams vienuviet.
