Dienas ziņas

Grāmatas "Kas ir Litene?" autors saņem apbalvojumu par mūža ieguldījumu

Dienas ziņas

Ērika Hānberga veltījums Grobiņai

Alternatīvais pedagogu atalgojuma modelis

Piedāvā pedagogu atalgojuma modeli, kas ir balstīts uz vienlīdzības principiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pedagogu arodbiedrība tuvākajā laikā plāno Izglītības un zinātnes ministrijai prezentēt pedagogu atalgojuma modeli, ko izveidojis Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa. Pretēji līdzšinējam principam “nauda seko skolēnam”, alternatīvais modelis balstīts uz vienlīdzīguma principiem. Tā realizēšanai papildus būtu nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro.

 

Divu gadu un divu izglītības ministru laikā pedagogu atalgojuma modelis tā arī nav sasniedzis finišu. Skolotājus pārstāvošās organizācijas bieži kritizējušas modeļa neskaidrību un sarežģītās formulas, tāpēc kopsaucēju ar Izglītības ministriju atrast nav izdevies.

Pašreiz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, pilnveido Batņas piedāvāto atalgojuma modeli. Tas sastāv no 18 punktiem, kuri ir veidoti tā, lai katrs skolotājs, ikvienā Latvijas reģionā saņemtu cienījamu atalgojumu.

"Mums būtu jādefinē, ka samaksa par 40 darba stundām ir visiem vienāda, nevis tā, kā to piedāvāja pašreizējā variantā Izglītības un zinātnes ministrija," saka Ikšķiles vidusskolas direktors.

Pašreizējā variantā, kad nauda seko skolēnam, finansējums tiek rēķināts pēc skolēnu skaita skolās. Alternatīvais modelis šādu opciju izslēdz. Pašlaik skolotāju atalgojumam Latvijā ik mēnesi tērē nedaudz vairāk par 16,5 miljoniem eiro. Pēc Batņas aprēķina, alternatīvajam modelim papildus būtu nepieciešami 1,9 miljoni. "Aprēķins visiem pedagogiem būs vienāds, varbūt pie aprēķina iezīmēs šīs iezīmes ''nauda seko skolēnam''. Te nebūs ''nauda seko skolēnam'', bet gradācija pēc papildu obligātiem darba pienākumiem," stāsta Batņa.

Gan pašreizējā, gan arī piedāvātajā modelī paliek viens neskaidrs jautājums – kā palielināt algas pirmsskolas pedagogiem, jo tās tiek maksātas no pašvaldību budžeta. Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pauda, ka šajā gadījumā ir jādomā par valsts iesaistīšanos pirmsskolas skolotāju finansēšanā.

"Bez valsts budžeta līdzfinansējuma te nav iespējams rīkoties, jo pašvaldībām tādu slogu uzlikt ir nereāli. Tām jau ir daudz funkcijas ir uzticētas," norāda Vanaga.

Gan arodbiedrībai, gan pedagogiem iecere ir viena – līdz mācību gada beigām tikt skaidrībā, uz kura projekta bāzes veidot nākamo skolotāju atalgojuma modeli, lai tas būtu vienkāršs un skolotāji grafikā varētu sekot līdzi izmaiņām, kas viņus ietekmē. Skaidrību par jauno atalgojuma sistēmu ministrija sola tuvākajā laikā, kad tā tiks iepazīstināta ar arodbiedrību piedāvājumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti