Pagājuši pieci mēneši kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja vēstuli Saeimai izdot sodīšanai Belēviču. Kā norāda KNAB, viņš nonācis interešu konfliktā, pēc dēla firmas sūdzības saņemšanas lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras direktori Ingunu Adoviču.
Saeimas komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs skaidro - nekas nav aizmirsts, deputāti tikai gaidījuši, kad Belēvičs sniegs paskaidrojumus KNAB. Tas noticis vasaras beigās.
10.jūnijā Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdē izskatāmais jautājums bija Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšana pie administratīvās atbildības. Sēdes beigās lēmuma pieņemšanu deputāti atliek - nolemj, ka jāuzaicina arī KNAB pārstāvji.
Administratīvā pārkāpuma protokolu KNAB noformēja un komisijai lūgumu par Belēviča izdošanu sodīšanai nosūtīja tieši pirms pieciem mēnešiem, ieskaitot divarpus mēnešus ilgo vasaras pārtraukumu starp Saeimas sesijām.
Lietas būtību īsumā pārstāsta KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča:
„Mūsu ieskatā, viņš nonāca interešu konflikta situācijā, jo izskatīja divu komercsabiedrību - "Saules aptiekas" un "Baltacon" - sūdzību par Zāļu valsts aģentūras rīcību. Vienā no šīm komercsabiedrībām valdes locekļi ir viņa laulātā un viņa dēls. Un otras daļu turētājs ir viņa dēls."
Jurča norāda – jau uzsākot sūdzības izskatīšanu un pēc tam ierosinot disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras vadītāju Ingunu Adoviču, Belēvičs nonācis interešu konfliktā: veicis ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kurās personiski vai mantiski ieinteresēti viņa radinieki. KNAB uzsver – saņemot sūdzību no dēla firmas, Belēvičam saskaņā ar likumu vajadzēja vērsties pie premjeres.
Arī Valsts kancelejas pārstāve Eva Upīte iepriekš norādīja, ka likumā šī kārtība ir rūpīgi atrunāta. „Ja ministrs saskaras ar situāciju, kad viņš nevar pieņemt lēmumu, jo to liedz likums - attiecīgi divus gadus nevar pieņemt lēmumu par ģimenes locekli vai biznesa partneri -, tad viņam bija jāgriežas pie premjeres, jāizskaidro situācija un jālūdz nozīmēt vai nu cita persona, kas var pieņemt lēmumu, vai premjere attiecīgi pārņem lietvedību un izskata šo lietu, bet cilvēks pats nevar pieņemt lēmumu, [jo] tas nozīmē interešu konflikta likuma pārkāpumu,” saka Upīte.
Uz jūnijā notikušo Mandātu un ētikas komisijas sēdi KNAB pārstāvji netika aicināti, tikai Belēvičs. Kad sēdē izskanēja jautājums, kā ministram bija jārīkojas, skaidroja Belēvičs. Pēc viņa teiktā, lēmumu par disciplinārlietu varēja pieņemt tikai veselības ministrs. Pēc Belēviča domām, pret viņu vērsta melnā PR kampaņa.
Vai Belēvičs nezināja, kā bija jārīkojas un ko paredz likums – to viņam jautāja neilgi pēc sēdes jūnijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā”. "... Atvainojos, vēlējos šajā vietā palabot jūs, lai jūs atkal nemaldinātu cilvēkus. Pirmām kārtām, man nav nekāda interešu konflikta, otrām kārtām, KNAB sastādīja protokolu un sastādīja lietu, neizklausot mani, un šajā protokolā ierakstīja melus…,” tāda bija Belēviča atbilde.
Belēvičs skaidroja, ka KNAB ierakstīja, ka viņš neesot ieradies, neesot informējis par neierašanās iemesliem un neesot sarunājis citu laiku. Taču tajā dienā Belēvičs atradies komandējumā Ženēvā, un ministrijas amatpersona par to telefoniski informējusi KNAB.
„Birojs no savas puses izdarīja visu, izdarīja savlaicīgi un nekādus izņēmumus attiecībā uz Belēviču netaisīja…” saka Jurča un norāda, ka uzaicinājumu uz protokola sastādīšanu birojs ierakstītā vēstulē nosūtīja 7.maijā.
Tātad Belēvičs divu nedēļu laikā varēja biroju rakstiski informēt par neierašanos. Taču to viņš nedarīja. „Ir likumā noteikta kārtība, kas var Belēviča kungu pārstāvēt administratīvā pārkāpuma lietā. Pa tālruni mums var piezvanīt jebkurš un stādīties priekšā kā jebkurš. Vēl viens aspekts, kas no ētikas viedokļa vērtējams – administratīvā pārkāpuma lietā, kur likumā noteikts, kas var pārstāvēt intereses - un pamatā tas ir advokāts parasti -, bet viņš iesaista sava biroja darbiniekus. Biroja darbiniekiem nav jārealizē darbības, kas nav saistītas ar viņu amata pildīšanu,” pie sava palika Jurča.
Kāpēc jautājums par Belēviča izdošanu administratīvajai sodīšana tik ļoti ieildzis, atbild Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs („Saskaņa”): „Mēs uzskatījām, ka tā nedrīkstētu būt – tomēr viņš ir veselības ministrs, tajā laikā mēs bijām prezidējošā valsts, un nepiedāvāt ministram iespēju skaidrot savu pozīciju, tas, mūsuprāt, bija nepareizs lēmums no KNAB puses un mēs atlikām lietas izskatīšanu.”
Uz trešdien plānoto sēdi, kurā deputāti skatīs jautājumu par Belēviča izdošanu administratīvajai sodīšanai, uzaicināts gan Belēvičs, gan Jurča.
Gala lēmums būs vēl jāpieņem Saeimai. Šajā sēdē deputāti vēl neskatīs KNAB lūgumu izdot Belēviču administratīvajai sodīšanai saistībā ar citu lietu. KNAB pārbaudīja Belēviča rīcību, maijā apstiprinot Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvu. Toreiz par padomes locekli tika apstiprināts Belēviča dēls Artūrs Belēvičs.
