Toreiz netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem konstatēts Krievijas bruņoto spēku zemūdeņu atbalsta kuģis "CC-750", uz kura klāja no jūras dzelmes tika izcelta neliela zemūdene. Latvijas AM nav zināms, vai šādas zemūdenes ir Krievijas pastāvīgajā bruņojumā un kādas funkcijas tā veikusi netālu no Latvijas ūdeņiem, norādīja Galkins
Iepriekš ziņots, ka Nacionālie bruņotie spēki 6.oktobra pēcpusdienā Baltijas jūrā, netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, konstatējuši Krievijas bruņoto spēku "Stereguschiy" klases fregati un "Kilo" klases zemūdeni. Netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem šogad manītas piecas "Kilo" vidējās klases zemūdenes.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas bruņotie spēki 24.oktobrī paziņojuši, ka pārtrauc nedēļu ilgušos iespējamās ārvalstu zemūdenes meklējumus Stokholmas arhipelāga ūdeņos. Neraugoties uz pierādījumiem par ārvalstu zemūdens aktivitātēm, iebrucēju nav izdevies identificēt.
Armijas pārstāvis admirālis Anderss Grenstads paziņojis, ka Zviedrijas armija pēdējās dienās, visticamāk, ir sekojusi nelielai zemūdenei. Plašsaziņas līdzekļos iepriekš vēstīja, ka meklēta, iespējams, tiek krievu zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.
Atsevišķi eksperti plašsaziņas līdzekļos pieļāva, ka pie Zviedrijas uzdarbojusies maza zemūdene, kādas paredzētas diversantiem-izlūkiem. Atvaļinātais bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots iepriekš LETA skaidroja, ka šādas zemūdenes ir desmit līdz piecpadsmit metrus garas, ar trīs cilvēku komandu, kas spēj paņemt piecus līdz sešus ūdenslīdējus-diversantus, kuri tiek izsēdināti specifisku izlūkošanas uzdevumu veikšanai.
