Panorāma

Panorāma

Panorāma

Krišjāņa Barona ielā novāks puķupodus

Krievijas «maigā vara» pašvaldību sadarbībā

Pētnieki: Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanos Latvijā

Neraugoties uz sarežģītajām attiecībām starp Krieviju, no vienas puses, un Latviju un citām rietumvalstīm, no otras puses, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar Krieviju un iesaistās Krievijas interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) jaunajā analītiskajā apskatā “Krievijas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām: Daugavpils un Rēzeknes piemēri”.

ĪSUMĀ:

  • Daugavpilī un Rēzeknē plaša sadarbība ar Krieviju.
  • Pat ja abās pašvaldībās uz kultūru skatās kā nepolitizētu, Krievijas skatījums ir pretējs.
  • Abu pašvaldību attieksme pret Krieviju ir pretrunā ar valsts politiku.
  • Pētnieki uzskata, ka pašvaldībām vajadzētu nodrošināt alternatīvas, kas atbilst valsts interesēm.
  • Daugavpils mērs Elksniņš nekādus draudus sadarbībā nesaskata.
  • Pētnieki uzskata, ka šī joma stingrāk jāregulē normatīvajos aktos.
  • Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs gan uzskata, ka pašvaldības nevajag ierobežot.

Pētījuma veicēji informēja, ka secinājuši - Daugavpilī un Rēzeknē novērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, ignorējot to, ka Krievija tās kultūras, humanitārās, izglītības un “tautiešu politikas” aktivitātes uztver kā daļu no valsts kopējās ārpolitikas un nacionālo interešu virzīšanas. Pētnieki neņēmās secināt, vai tas noticis nejauši, nezināšanas dēļ vai apzināti un ļaunprātīgi.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra projekta koordinatore Ieva Dzelme Romanovska un viens no pētījuma autoriem Austris KeišsLatvijas Radio

    Pētnieki skaidroja, ka gan politika, gan kultūra nes noteiktas vērtības, tāpēc nav iespējams atdalīt kultūru no politikas. Krievija izmanto propagandu, lai attaisnotu savu agresīvo rīcību un mainītu nostāju pret sevi. Tā var izpausties gan kā politiķu un amatpersonu lēmumu, gan elektorāta izvēle par labu tām partijām, kuras aicina uz, piemēram, Eiropas Savienības (ES) sankciju mīkstināšanu pret Krieviju. 

    Tādējādi, pat ja Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību pārstāvji uz sadarbību ar Krieviju kultūras, humanitārajā un citās jomās skatās kā uz nepolitizētām attiecībām, Krievijas skatījums, kā to liecina Krievijas ārpolitikas dokumenti, ir pretējs, uzsvēra apskata autori.

    “Publiskajā telpā bieži ticis runāts par nepieciešamību pēc saliedētas sabiedrības un par Krievijas humanitāro ietekmi, īpaši attiecībā uz Latvijas pierobežas reģionu. Nereti arī secināts, ka grūtības situācijas uzlabošanā sagādā finanšu resursu trūkums un citi īstermiņā sarežģīti izmaināmi faktori. Taču mūsu analītiskais apskats ilustrē, ka pat

    pašvaldības, kuras savu iespēju robežās varētu aktīvāk kalpot Latvijas valsts stiprināšanai, mēdz rīkoties gluži pretēji, veicinot nevis savas, bet gan kaimiņvalsts interešu realizāciju.

    Apskatā atrodams gana daudz to ilustrējošu piemēru. Minēšu vienu – Daugavpils pilsētas svētku galvenajā svētku koncertā 16 gadu laikā galvenais dziedātājs tikai vienu reizi nav bijis no Krievijas”, uzsvēra viens no apskata autoriem, APPC valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. 

    Apzinoties Krievijas ārpolitikas raksturu un intereses Latvijā, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībām ir jābūt atbildīgām par alternatīvu nodrošināšanu, jo īpaši kultūras jomā, šādi arī iesaistoties Latvijas sabiedrības integrācijas procesā, nevis atbalstot sabiedrību šķeļošas iniciatīvas, norādīja apskata autori. 

    Viens no pētījuma autoriem Austris Keišs stāstīja, ka abu pašvaldību attieksme pret Krieviju ir pretrunā ar valsts nostāju. Tādējādi sabiedrotie varētu nospriest, ka Latvija nerīkojas tā, kā ir apņēmusies.

    APPC projekta koordinatore Ieva Dzelme Romanovska lēsa, ka, lai uzlabotu Latgales pašvaldību izpratni par valsts pozīciju, kā arī Krievijas draudiem, valstij vajadzētu atrast iespēju palīdzēt pašvaldībām. Centra pārstāve uzskata, ka pietiktu ar diskusiju organizēšanu un tiem pat nevajadzētu būt juridiskiem līdzekļiem.

    Jaunajā analītiskajā apskatā “Krievijas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām: Daugavpils un Rēzeknes piemēri” autori turpina un padziļina 2017. gadā APPC izdotā pētījuma par Latvijas reģioniem iestrādes, detalizētāk analizējot, kā Krievija un tās federālie subjekti veido attiecības ar Latvijas divām republikas nozīmes pilsētām – Daugavpili un Rēzekni.

    Analītiskais apskats balstās plašā informatīvo avotu klāstā, ietverot Krievijas institūciju dokumentus, Rēzeknes un Daugavpils pašvaldību dokumentus, informāciju no reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem un intervijas ar minēto pilsētu pašvaldību darbiniekiem un sabiedriskajiem aktīvistiem.

    Apskata trīs nodaļās sniegts ieskats tajos Krievijas rīcībpolitikas jautājumos, kas skar ārējo sadarbību ar citu valstu reģioniem, analizēts, kā Krievijas īstenotās darbības atspoguļojas Daugavpils un Rēzeknes gadījumos un kā šīs pašvaldības reaģē uz Krievijas iniciatīvām. Tāpat autori pievēršas augstākminēto pašvaldību realizētajiem pasākumiem un darbībām, kas tieši vai daļēji saistītas ar Krievijas ārpolitiskajām aktivitātēm. 

    Tomēr partiju "Saskaņa" pārstāvošais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš nekādus draudus sadarbībā nesaskata.

    "Daugavpils ir daudznacionāla pilsēta, kurai piedien īstenot daudzpusīgu sadarbību ar dažādām valstīm un sadraudzības pilsētām. Sadarbība notiek Latvijas republikas likumos noteiktajā kārtībā un tiek īstenota dažādās jomās un formās," pamatoja Elksniņš.

    Latgales pašvaldības mēģina atrunāties, ka ar Krieviju tos saista sadarbība kultūras un saimnieciskā ziņā, nevis politika. Taču pētnieki tam nepiekrīt.

    "Faktiski ikviena darbība, ko veic Krievija, ir tālejoša politiska rīcība ar politisku saturu. No Krievijas puses arī kultūra, izglītība, sports un reliģiski jautājumi, vēstures jautājumi, no viņu puses tā ir politika," skaidroja APPC valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis.

    Pētnieki ieskatā Latvijas pašvaldības drīkst sadarboties ar Krievijas kolēģiem, bet šī joma būtu stingrāk jāregulē normatīvajos aktos. Arī  centrālās pārvaldes iestādēm un drošības dienestiem tai būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

    Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka valstij vajadzētu vairāk rūpēties par informatīvās telpas stiprināšanu, nevis radīt jaunus ierobežojumus pašvaldībām.

    "Nekādā gadījumā nedomāju, ka vajadzētu šobrīd kaut kā vērsties pret un ierobežot sadarbību pašvaldību starpā, cilvēku starpā. Īpaši, kas attiecas uz kultūru, ekonomiku. Es domāju, ka Latgalē to vienkārši nesaprastu. Lielākais, kas jāliek pretī, ir tas, kas mums šobrīd visvairāk klibo – mūsu informatīvās telpas pieejamība.

    Lai antenas būtu pavērstas pret Rīgu, nevis pret Maskavu," norādīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti