Pētījums: Nepilsoņi ikdienā neizjūt būtiskas neērtības, ka nav Latvijas pilsoņi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Nepilsoņi ikdienā neizjūt būtiskas neērtības saistībā ar to, ka viņiem nav Latvijas pilsonības, parādījis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pētījums.

PMLP ir noskaidrojusi trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas nepilsoņu viedokli par Latvijas pilsonību un iemesliem, kas veicina vai kavē naturalizēšanos. Pārvalde organizēja fokusa grupu diskusijas Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Latvijā nepilsoņu statuss ir teju 300 tūkstošiem iedzīvotāju.

Diskusija ir parādījusi, ka nepilsoņi ir apsvēruši Latvijas pilsonības iegūšanu, taču kaut kādu iemeslu dēļ no šīs domas īstenošanas atteikušies, un ir pieraduši pie esošās situācijas. Šie mērķa grupas pārstāvji norāda, ka ikdienā neizjūt būtiskas neērtības saistībā ar to, ka nav Latvijas pilsoņi.

Jautājumos par latviešu valodas apguves iespējām, labāk informēti ir trešo valstu valstspiederīgie, kuri Latvijā ir ieradušies pēdējo desmit gadu laikā.

Diskusiju laikā izceltas vairākas problēmas, kas ir saistītas ar latviešu valodas apguvi. Pirmkārt, tā ir latviešu valodas bezmaksas kursu nepietiekamība. Otrkārt, problēmas rada atsevišķu bezmaksas kursu kvalitāte. Treškārt, tas ir iespēju trūkums turpināt latviešu valodas mācības pēc kursu noslēguma. Tādējādi nepietiekamā latviešu valodas prasme rada nedrošības izjūtu kārtot naturalizācijas eksāmenus.

Pētījums tika organizēts Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (ETVVIF) 2011.gada programmas projekta „Informatīva atbalsta nodrošināšana trešo valstu valstspiederīgajiem par Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām” ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti