Skolēnu mācību uzņēmumu programmu organizācija „Junior Achievement” Latvijas skolās īsteno jau 25 gadus. Tādēļ Eiropas Komisijas ierosinātais projekts „Inovāciju klasters uzņēmējdarbības attīstībai” pierādīja to, ko organizācija daļēji zināja jau iepriekš: skolēni, kuri aktīvi piedalās mācību uzņēmumos, nopietnāk apsver iespēju nākotnē pašiem kļūt par darba devējiem un jūtas daudz pārliecinātāki projektu vadībā. Bet bija arī negaidīti secinājumi, stāsta „Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns:
„Piemēram, atsevišķās skolās skolotājiem ir iespaids, ka skolēnu mācību uzņēmumu programma ne tik labvēlīgi ietekmē pārējo mācību priekšmetu apguvi. (..) Bet projekts pierādīja pretējo –
iesaiste skolēnu mācību uzņēmumu programmā par 10% palielina vidējo atzīmi visos mācību priekšmetos.”
Projektā piedalījās sešas skolas dažādos novados – gan ar skolēnu mācību uzņēmumu pieredzi, gan bez, tāpēc varēja salīdzināt. Mācību uzņēmumam jauniešiem bija jāvelta vismaz trīs stundas nedēļā, un uzņēmumos bija jāiesaistās vismaz pusei skolas audzēkņu.
„Tas ir pierādījums tam, ka, iesaistoties skolēnu mācību uzņēmumos, skolēniem ir [lielāka] motivācija doties uz skolu, parādās kompetence strādāt grupās, pašiniciatīva, līderība… Tas viss veicina kopējo izglītības procesu un viņu izpratni par citiem priekšmetiem. Skolēns, iespējams, ir atradis jēgu, kā šīs zināšanas var pielietot dzīvē,.” spriež Krievāns.
„Tas, ko es sajutu – noteikti bija lielāka vēlme pabeigt šos skolas pienākumus, lai varētu atrast laiku skolēnu mācību uzņēmumam,” saka Ralfs Rogaļevs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas absolvents. Ar klasesbiedriem viņš izveidoja uzņēmumu „Light-Up”, kas ražo moduļu tipa lampas, un tika pat līdz Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu finālam. Iepriekš padziļināti mācījies mūziku, Ralfs ar biznesu aizrāvās tieši vidusskolā. Tagad viņš studē inženierzinātnes un turpina attīstīt savu gaismekļu uzņēmumu.
„Tas, kas nāk ar skolēnu mācību uzņēmumu, manuprāt, ir spēja cienīt citus cilvēkus krietni nopietnākā līmenī, nekā nepamēģinot. Jo tajā brīdī, kad es uzrunāju skolotāju, es skatījos uz viņu varbūt ne tik daudz kā uz skolotāju, kā uz cilvēku, ar ko man ir jānoslēdz darījums. Vai nu es spēju viņu pārliecināt, vai nespēju. Tajā brīdī tā mijiedarbība starp skolotāju un skolēnu jau ir pakāpi augstāka – mēs spējam runāt un būt atbildīgi par to, ko sakām,” skaidro Ralfs.
Ralfa Rogaļeva uzņēmums bija viens no 50, kas pagājušajā gadā darbojās piecsimt skolēnu lielajā Spīdolas ģimnāzijā. Direktore Ilze Vilkārse par rezultātu ir lepna, jo „Erasmus+” programmas projektā izdevies iesaistīt skolēnu uzņēmumos daudz vairāk jauniešu:
„Mūsu izaicinājums bija [attīstīt] nevis to programmu, kurā jau tā bērni apgūst komercizglītību, bet iesaistīt arī vēl vienu vispārizglītojošo klasi, kurai aktivitātes ir dabaszinātņu virzienā. Un jau otro gadu šajā klasē visi skolēni veido uzņēmumus, startē tirdziņos un iegūst apbalvojumus gandrīz līdzvērtīgi kā komercklases skolēni.”
Bet no projekta iegūst ne tikai skolēni.
Liepājas Valsts tehnikums „Erasmus+” projektā izstrādājis metodisko materiālu citām profesionālajām vidusskolām, kas gribētu ieviest skolēnu mācību uzņēmumu programmu kā izvēles moduli. Tas palīdzētu izglītoties arī skolotājiem,
stāsta tehnikuma izglītības metodiķe Zaiga Finka:
„Iepriekš ar šiem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk strādāja tieši komercspecialitātes. Bet „Erasmus+” mēs centāmies iesaistīt visus arodskolotājus, arī tos pašus galdniekus, apdarniekus, ēdinātājus. Tās visas ir vajadzīgas profesijas, kur cilvēki strādā ar rokām, rada labu produktu, bet rada to kā produktu, ko citi pārdod. Bet ar šo produktu taču arī pats var pelnīt! Caur šo metodisko materiālu mēs palīdzējām skolotājiem, lai viņi gribētu arī paši savā jomā mudināt skolēnus pievērsties uzņēmējdarbībai.”
Metodiskie materiāli ir viens no projekta ilgtermiņa ieguvumiem. „Junior Achievement Latvija” vadītājs Jānis Krievāns cer, ka tie radīs savu vietu jaunajā kompetenču izglītības modelī. Arī Izglītības ministrijā uzsver – iespēja iegūt biznesa pieredzi vidusskolā ir svarīga, lai iedrošinātu jauniešus vēlāk pašiem kļūt par darba devējiem, tādēļ plāno turpināt sadarbību pedagogu zināšanu pilnveidē. „Erasmus+” projektā iesaistītie šodien tiksies projekta noslēguma diskusijā.
