Autoceļa P75 posmu no Neretas līdz Lietuvas robežai, klāt esot LVC valdes priekšsēdētājam, toreizējam satiksmes ministram Uldim Augulim (Zaļo un Zemnieku savienība), un būvnieku pārstāvim, svinīgā gaisotnē atklāja pagājušā gada 14. septembrī.
Brīdi, kad bedraino grants segumu nomainīs melnais segums, Neretas ļaudis bija ilgi gaidījuši, tomēr drīz vien sekoja vilšanās.
“Tagad paskatieties, viņš taču ir vienās bedrēs. It kā skaitās melnais segums, bet no viņa tur nekā vairs nav. [..] Tas mums tuvākais ceļš uz Lietuvu uz Rokiškiem. Mēs varam aizbraukt iepirkties. Tas mums tuvāk iznāk nekā Jēkabpils vai Aizkraukle,” stāsta Neretas iedzīvotājs Jānis.
Jau šopavasar aptuveno 5 kilometrus garo ceļa posmu klāj risas. Šķembas noslīdējušas uz apmalēm un izveidojušās bedres.
Zināmā mērā pie vainas varētu būt arī baļkvedēji, kas, visticamāk, pārkāpj ātruma un svara ierobežojumus. Uzrunātie neretnieki gan visi kā viens uzskata, ka pirmkārt tā ir darbu sliktā kvalitāte.
Ceļš remontēts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, un tas izmaksājis aptuveni 1, 4 miljonus eiro.
Aptuveni tikpat garš posms tiek remontēts arī Lietuvas pusē. Tur gan darbi vēl nav pabeigti, jo, kā vīri smej, vēlēšanas kaimiņiem bijušas vēlāk, tāpēc varot gaidīt arī augstāku būvdarbu kvalitāti.
Uzņēmuma ''Latvijas Valsts ceļi'' pārstāve Anna Kononova skaidroja, ka ceļam veikta 3 - 5 kārtu virsmas apstrāde, kas neesot gluži tas pats, kas īsts asfalts, bet defekti tiešām esot atklāti.
Garantijas laiks ceļam ir pieci gadi, tāpēc visi defekti būvniekiem būšot jālabo par saviem līdzekļiem.
“Tur ir iespējami vairāki faktori. Visticamāk, tur ir arī būvnieku vaina. Ziema ir labākais indikators. Pēc ziemas, ja kādas neatbilstības, brāķi ir bijuši, tie parādās visvairāk,” norāda Kononova.
Līdz 2020. gadam Latvijas--Lietuvas kopprojektā paredzēts rekonstruēt pierobežas ceļu posmus Latvijā un Lietuvā 46 kilometru garumā.
