Dienas ziņas

Plašs kūlas ugunsgrēks posta Spilves pļavas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pērn remontēts ceļš atkal jāremontē

Pērn remontēts ceļš Neretas pusē atkal jālabo; vaino būvniekus

Reģionālā autoceļa Jēkabpils–Lietuvas robeža piecus kilometrus garais ceļa posms melno segumu ieguva tikai pagājušā gada vasarā. Jau šopavasar ceļu atkal klāj rises un bedres. Uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) skaidro, ka daļēji šāda situācija izveidojusies laika apstākļu ietekmē, bet, visticamāk, bez vainas nav arī būvnieki.     

Autoceļa P75 posmu no Neretas līdz Lietuvas robežai, klāt esot LVC valdes priekšsēdētājam, toreizējam satiksmes ministram Uldim Augulim (Zaļo un Zemnieku savienība), un būvnieku pārstāvim, svinīgā gaisotnē atklāja pagājušā gada 14. septembrī.

Brīdi, kad bedraino grants segumu nomainīs melnais segums, Neretas ļaudis bija ilgi gaidījuši, tomēr drīz vien sekoja vilšanās.

“Tagad paskatieties, viņš taču ir vienās bedrēs. It kā skaitās melnais segums, bet no viņa tur nekā vairs nav. [..] Tas mums tuvākais ceļš uz Lietuvu uz Rokiškiem. Mēs varam aizbraukt iepirkties. Tas mums tuvāk iznāk nekā Jēkabpils vai Aizkraukle,” stāsta Neretas iedzīvotājs Jānis.

Jau šopavasar aptuveno 5 kilometrus garo ceļa posmu klāj risas. Šķembas  noslīdējušas uz apmalēm un  izveidojušās bedres.

Zināmā mērā pie vainas varētu būt arī  baļkvedēji, kas, visticamāk, pārkāpj ātruma un svara ierobežojumus. Uzrunātie neretnieki gan visi kā viens uzskata, ka pirmkārt tā ir darbu sliktā kvalitāte.

Ceļš remontēts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, un tas izmaksājis aptuveni 1, 4 miljonus eiro.

Aptuveni tikpat garš posms tiek remontēts arī Lietuvas pusē. Tur gan darbi vēl nav pabeigti, jo, kā vīri smej, vēlēšanas kaimiņiem bijušas vēlāk, tāpēc varot gaidīt arī augstāku būvdarbu kvalitāti.

Uzņēmuma ''Latvijas Valsts ceļi'' pārstāve Anna Kononova skaidroja, ka ceļam veikta 3 - 5 kārtu virsmas apstrāde, kas neesot gluži tas pats, kas īsts asfalts, bet defekti tiešām esot atklāti.

Garantijas laiks ceļam ir pieci gadi, tāpēc visi defekti būvniekiem būšot jālabo par saviem līdzekļiem.

“Tur ir iespējami vairāki faktori. Visticamāk, tur ir arī būvnieku vaina. Ziema ir labākais indikators. Pēc ziemas, ja kādas neatbilstības, brāķi ir bijuši, tie parādās visvairāk,” norāda Kononova.

Līdz 2020. gadam Latvijas--Lietuvas kopprojektā paredzēts rekonstruēt pierobežas ceļu posmus Latvijā un Lietuvā  46 kilometru garumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti