Dienas ziņas

Valdība atliek lemšanu par budžeta prioritātēm

Dienas ziņas

Džonsons: labāk nomirt nekā atlikt «Brexit»

Pensiju piegādes kompensēšanai naudu nesola

Pensiju piegādes kompensēšanai naudu pagaidām nesola

Ziņa par to, ka no nākamā gada ievērojami sadārdzināsies pensiju un pabalstu piegāde mājās, izraisījusi plašu sabiedrības rezonansi. Neizpratni pauduši pensionāri un cilvēki ar invaliditāti, kas uzskata, ka palīdzīga roka būtu jāsniedz valstij. Arī Ministru prezidents nule paziņojis, ka palielinājušās izmaksas būtu jākompensē atbildīgajām ministrijām, taču pašlaik neviens naudu tam nesola.   

No nākamā gada 1. janvāra dārgāk maksās pensijas un sociālo pabalstu piegāde dzīvesvietā. Tā šonedēļ paziņoja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Latvijas Pasts. 

Izmaksu pieaugums ir liels - no 2,39 eiro šogad līdz nepilniem 5 eiro nākamgad, 2021. gadā pārsniedzot 5 eiro.

Sadārdzinājums skars tieši sociāli maz aizsargātākos, kas ir iemesls daudzu neapmierinātībai.

Ceturtdien, 5. septembrī, vakarā premjers paziņoja, ka pensiju piegādes papildu izdevumi būtu jāmeklē atbildīgo ministriju budžeta rezervēs.

Lai nākamgad valsts varētu segt ar pakalpojuma sadārdzināšanos saistītās izmaksas, tam nepieciešami nepilni 2 miljoni eiro.

Premjera aicinājums meklēt naudu ministriju budžetos Labklājības ministrijas vadībai esot liels pārsteigums, skaidroja valsts sekretārs Ingus Alliks. Vajadzība celt piegādes pakalpojuma cenas sabiedrībai izziņota vien šonedēļ, taču pirms tas darīts, ministrija esot valdības partnerus brīdinājusi un lūgusi nākt palīgā.

“Diemžēl valdībā tas jautājums tika izskatīts, bet gala lēmums tādā izskatā, kā mēs bijām piedāvājuši, netika pieņemts. Visticamāk, saņemot premjera rezolūciju, mēs to vēlreiz izvērtēsim, bet skaidrs, ka iekšējo rezervju, kur atrast 1,7 miljonus, kas papildus būtu nepieciešami, lai kompensētu šo starpību, mums pagaidām nav,” atzina Alliks.

Cenas pieaugs vairāk nekā divas reizes, jo sašaurinās šī pakalpojuma saņēmēju loks, palielinās degvielas izmaksas un aug algas. Piektdien šo jautājumu bija plānots vēlreiz aktualizēt valdības ārkārtas sēdē, un uzdots naudu atrast bija kā Labklājības, tā Satiksmes ministrijai.

“Nu mēs nāksim kopā ar Latvijas Pastu un Satiksmes ministriju un domāsim par tālākām situācijām,” sacīja Alliks.

Par to tik drošs vis nav satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).

“Satiksmes ministrijas funkcija ir nodrošināt infrastruktūru, tātad pasta pakalpojumus. Kāda ir sociālā politika? Tas nav mūsu ministrijas jautājums, un līdz ar to es arī nesaprotu, kāpēc šajā jautājumā tiek piesaukta Satiksmes ministrija,” sacīja Linkaits.

Naudas meklēšana šim mērķim “nav ar Satiksmes ministriju nekādā veidā saistīta”.

Sarunas par nākamā gada budžetu turpināsies nākamnedēļ, un šī jautājuma risināšanai uzmanību pievērsīs arī Saeimā. Katru mēnesi pensiju vai sociālo pabalstu dzīvesvietā aizvien saņem 79 000 cilvēku jeb 14% no visiem pensionāriem, un katrs desmitais cilvēks ar invaliditāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti