Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) uzdots panākt saskaņojumus ar citām ministrijām un sociālajiem partneriem trīs virzienos. Pirmais attiecas uz detaļām paša modeļa būtībā, piemēram, maksāt vai nemaksāt direktoriem papildus par stundu vadīšanu, kas šobrīd nav paredzēts. Otrs ir arodbiedrības prasība modelim pievienot skolotāju algu celšanas grafiku nākamajiem gadiem, kas nozīmē riskantus ilgtermiņa solījumus. Treškārt – kopējais finansējuma apjoms visam modelim.
"Vissarežģītākā grupa, protams, ir naudas jautājums – par to, vai un cik naudas mums varētu būt nākamajā, aiznākamajā gadā. Tas ir arī šī brīža diskusiju objekts līdztekus abiem diviem jau minētajiem," saka izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") piekrīt, ka skaidrībai jānāk iespējami drīz, taču vēl svarīgāk esot nesasteigt. "Tur ir ļoti daudz praktisku lietu, kam ir jābūt skaidrām, pirms mēs pasakām: "Tā tas notiks!" Idejas, kas ir izvirzītas no Izglītības un zinātnes ministrijas, ir pareizas. Ir ļoti svarīga praktiskā realizācija, ne tikai Latvijā vidēji, bet katrā novadā, katrā pilsētā, katrā skolā," norāda Straujuma.
Valsts prezidentam Raimondam Vējonim esot žēl noskatīties, ka IZM ilgstoši nespēj gūt pilnīgu atbalstu modelim citu partiju un sociālo partneru vidū. Viņš bažījas par ministrijas spēju radīt kvalitatīvu reformu.
"Šis ir ļoti labs piemērs arī tam, ka mēs reāli dzīvē redzam, pie kā ir novedusi nepārdomātā valsts pārvaldes mazināšana ekonomiskās krīzes situācijā, kad tas notika mehāniski, nevis pārdomāti. Rezultātā mēs esam novājinājuši ministrijas, tajā skaitā IZM," norāda Vējonis.
IZM uz pirkstiem skatās arī naudas turētāji – Finanšu ministrija. Zināms, ka savstarpējās sarunās viņi reformu nopietni kritizējuši. Taču, kamēr nebūs saņemta modeļa gala versija, publiski kritiku pauž izvairīgi. "Līdz šim brīdim ir paveikts daudz, bet vēl tāls ceļš ejams, lai šo modeli varētu pilnībā apstiprināt un izskatīt Ministru kabinetā un lai viņš sāktu darboties. (..) Es nevaru tagad pateikt to, ka šie ir tik būtiski iebildumi, ka nozares ministrija saka – nē, šo mēs vairāk neņemsim vērā. Šis ir darba process. un darba procesā iebildumi ir normāla sastāvdaļa," komentē Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
"Šis jautājums nav atkarīgs ne tuvu no manis vienas pašas un arī ne tuvu tikai no IZM. Šī jautājuma risināšanā ir iesaistītas gan daudzas ministrijas, gan pašvaldības. Tāpēc es tiešām neprognozēšu, cik ātri mēs nonāksim pie risinājuma," saka ministre Mārīte Seile.
Iepriekš bija plānots pedagogu atalgojuma modeli Ministru kabineta noteikumos iestrādāt vasaras sākumā. Arī pati ieviešana palēnām tiek pārcelta uz priekšu. Ja iepriekš daļā skolu modeli gribēja iedarbināt jau 1. janvārī, tad tagad iecerēts to darīt visās skolās reizē, sākot ar 2016. gada septembri.
