Viņa paskaidroja, ka pedagogu izvirzītās prasības tiks nosūtītas Saeimai, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai. Vienlaikus, gatavojoties streikam, pedagogi turpinās diskusijas ar politiķiem par skolotāju prasību izpildi. Tāpat pirms iespējamā streika paredzēti arī dažādi protesti un gājieni.
Pedagogu arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško stāsta, ka jautājums par zemāko algu - 310 latiem par likmi - vairs nav aktuāls. Viņa vērtē, ka iemesls, kāpēc deputāti budžeta pieņemšanas laikā neievēroja skolotāju prasības, saistīts ar viņu neziņu par patieso situāciju izglītības nozarē. Jau tagad izveidota aktīvistu grupa, kurai būs jādomā arī par streika rīkošanu.
„Ja nebūs cita ceļa, tiks lemts, kā to darīt. Un tad lemsim vai tas [streiks] būs beztermiņa vai tikai vienas dienas. Tik tālu vēl pašlaik nerunājam. Ne tikai par naudu pedagogi cīnās, bet arī par izglītības kvalitāti, un tajā ir jāiegulda liels darbs. Tiekoties ar deputātiem Saeimā un "Vienotības" frakciju, mēs redzam, cik deputāti ir tālu no šī jautājuma. Viņi domā: ko mēs te nākam? Viņi nepārzina reālo situāciju un neredz likumsakarības, kas notiks pēc pieciem gadiem, ja jautājumu par izglītības sistēmas sakārtošanu nerisinās jau tagad. Mēs varam rosināt reformas un mēs to jau darām, bet kādam tās ir jāorganizē. Mēs apmaksājam ierēdņu armiju ar saviem nodokļiem un viņiem tas ir jādara. Mēs varam arī izvirzīt savas prasības, jo tā ir mūsu nodokļu nauda, kas aiziet Saeimas deputātiem un visiem citiem ierēdņiem," saka Mikiško.
LIZDA priekšsēdētāja pagaidām konkrētus streika laikus nenosauca, jo vai streiks notiks, būs atkarīgs no sarunām par skolotāju prasību izpildi. Līdz tam vēl tiks turpinātas pārrunas, izmatotas vēlēšanu kampaņas, starptautiskie sakari, lai panāktu, ka tiek izveidots finansēšanas grafiks, jauns apmaksas modelis, kā arī panākta algu paaugstināšana.
Jau ziņots, ka pedagogiem valdība sola minimālo darba likmi palielināt līdz 295 latiem, taču pedagogi uzstāj uz 310 latiem. Skolotāji arī bija izgājuši piketā pie Saeimas.
