Neviens nešaubās, ka jāceļ skolēnu eksakto zināšanu līmenis. Taču premjeres un citu valdošo partiju ieskats par to, kā šis mērķis sasniedzams, atšķiras no izglītības ministre Inas Druvietes redzējuma. Latvijas Televīzijai viņa vēlreiz apliecināja, ka obligāto ķīmijas vai fizikas eksāmenu neplāno ieviest. Uzsvari esot jāliek uz pašu mācību procesu.
Tie būs gan jauni mācību līdzekļi, tas būs atbalsts skolotājiem, atbalsts kabinetu iekārtošanai un arī diagnosticējošie darbi no 8. līdz 11. klasei, lai skolēni un skolotāji labāk apzinātos, ko viņi vēl nav apguvuši, kādas prasmes nepieciešamas, kas varbūt jāuzlabo mācību saturā. (..) Un es nešaubos, ka tad, ja mēs veiksim šos atbalsta pasākumus, aizvien vairāk skolēnu izvēlēsies šo eksāmenu kārtot,” klāsta Druviete.
Tikmēr premjere pēc koalīcijas padomes sēdes ziņoja, ka obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā ir konceptuāli atbalstāms, bet tas jāievieš pakāpeniski.
Tur ir arī jāskatās, vai visās skolās būs šis eksāmens. Konkrēti – mūzikas un mākslas skolās, un tādās skolās, kur šis priekšmets vispār netiek mācīts. Līdz ar to ir tehniski jāsagatavo šis [lēmums],” argumentē Straujuma.
Vienošanās paredz, ka bērniem, kuri šobrīd mācās 10. klasē, ir priekšā diagnosticējošie pārbaudes darbi un eksāmens fizikā vai ķīmijā testa režīmā – proti, ar iespēju neiekļaut tā rezultātu atestātā. Bet tiem, kuri vidusskolā sāks mācīties šoruden, jau varētu nākties kārtot obligāto eksāmenu. Straujuma norādīja, ka šādam modelim piekritusi arī izglītības ministre. Druviete to noliedz, uzsverot – „Mēs motivēsim, nevis piespiedīsim!” To ministre šodien pauda arī nozares pārstāvjiem un darba devējiem. Taču arī šeit nav vienprātības. Skolotāju arodbiedrība aicina sākt ar izglītības sistēmas sakārtošanu.
„Mēs runājam par aisberga augšu – būt vai nebūt eksāmenam. Bet apakšā zem ūdens līnijas izglītības sistēmā saistībā ar šo "būt vai nebūt" ir daudz risināmu problēmu. Gan par pedagogiem, gan par diagnostiku, gan par metodisko atbalstu skolotājiem un galu galā skolotāju piesaisti šajos priekšmetos izglītības iestādēm,” pauda Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone.
Eksāmens nav bubulis. Tā kā nebija cita varianta, mēs izvirzījām, ka ir jābūt obligātam eksāmenam, lai kaut kādā veidā sāktu sistēma darboties un uzlabotos izglītības kvalitāte. Tāpēc mēs neesam mežoņi, negribam bērnus mocīt, bet mums vajag viņu zināšanas. Tie bērni būs priecīgi un laimīgi,” sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Vilnis Rantiņš.
Prognozējams, ka par obligātā ķīmijas vai fizikas eksāmena ieviešanu vēl gaidāmas nopietnas diskusijas valdībā.
