Pie diskusijām par Mediju politikas pamatnostādnēm un to īstenošanas plānu valdība atgriezīsies augustā, kad ministri sāks spriest par nākamā gada budžetu un vidēja termiņa budžetu turpmākajiem trim gadiem.
Daļa no pamatnostādnēs iekļautajiem pasākumiem, tostarp sabiedrisko mediju iespējamā aiziešana no reklāmas tirgus ir cieši saistīti ar valsts budžeta iespējām. Diskutabli gan ir arī vairāki citi pamatnostādnēs iekļautie pasākumi.
Pievienotās vērtības nodokļa likme mediju digitālajam saturam, žurnālistu sociālās garantijas, sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus un vietvaru izdevumu līdzdarbošanās šajā tirgū – tie ir diskutablākie jautājumi, par ko valdībai būtu jāvienojas, apstiprinot Kultūras ministrijas sagatavotās Mediju politikas pamatnostādnes 2016.- 2020. gadam.
Finansiālā ziņā dārgākais no pasākumiem ir sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus.
Bet pašvaldībām īsti nav pa prātam arī iecere aizliegt vietvaru finansētajos un izdotajos medijos publicēt komercreklāmas.
Par mediju politiku atbildīgā Kultūras ministrija skaidro, ka pašvaldību izdevumiem būtu jāpamet reklāmas tirgus, atstājot tā ieņēmumus neatkarīgajiem medijiem. Tāpat pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem būtu jāatturas imitēt žurnālistu funkcijas, veidojot viedokļu rakstus, reportāžas un līdzīga veida saturu. Pašvaldību savienība šādu izdevumu negatīvo ietekmi uz vietējo presi noliedz, bet reģionālo izdevumu vadītāji norāda uz negodīgu konkurenci.
Vārdos gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija reklāmu aizliegumu atbalsta, taču vienlaikus vietvaru interešu pārstāvji komercreklāmu publicēšanu attaisno, atsaucoties gan uz Publisko personu mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, gan uz cenzūras draudiem.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis pauda, ka “reklāma nav nekāds liels ienākumu avots”.
“Ja uztaisītu pilnu analīzi, tad tur tīrie sīkumi no tās naudas… Bet tā otra daļa, kas ir ļoti svarīga, jo te ir draudi, netieši draudi, ka tiks ieviesta kaut kāda cenzūra. No tā var izriet milzīgas finanšu problēmas, jo, ja to patiešām ieviestu, tas nozīmētu, ka pašvaldībām būtu jādaudzkāršo izdevumi, vajadzētu pirkt dažādus reklāmas laukumus, lai paustu viedokli,” sacīja Pūķis.
Tam, ka pašvaldību izdevumi izceltos ar objektīvu skatījumu, gan nepiekrīt Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle, reģionālā laikraksta „Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece.
„Domu plurālisms un viedokļu daudzveidība ir viens no pamatiem demokrātiskai sabiedrībai, bet pašvaldību izdevumos mēs to nevaram atrast un pēc definīcijas arī nevarēsim atrast, jo pašvaldību izdevumos patiesībā tiek publicēts tikai pozīcijas viedoklis,” norādīja Biteniece.
“Ļoti reti, patiesībā tikpat kā nekad, parādās to cilvēku viedoklis, kas ir ievēlēti no citām partijām, kas nav pie varas šajā pašvaldībā. Tur es redzu neatkarīgo reģionālo mediju misiju, ka mēs publicējam visus viedokļus, mēs rīkojam diskusijas un mums ir analītiski raksti,” uzsvēra Biteniece.
“Pašvaldības savos izdevumos imitē žurnālistiku. Lai pastāvētu, reģionālie laikraksti ir spiesti samazināt iznākšanas biežumu, kā mēs redzam - jau divi laikraksti Liepājā un Jelgavā ir tā izdarījuši, un viens ir pārstājis iznākt, un tās lielās bažas man ir par to, ka līdz ar to cilvēki nesaņem objektīvu, daudzveidīgu informāciju,” skaidroja Biteniece.
Tikmēr Pūķis skaidroja, ka “pašvaldības izdevums ir izdevums, kuram ir atzīmēts, ka te ir pašvaldības viedoklis, un tas pats par sevi nevienā demokrātiskā valstī nav trūkums, ja jūs zināt, kas ir īpašnieks un kā viedokli viņš pauž, šāda informācija ir ļoti derīga sabiedrībai”.
Vietvaru pārstāvji, cenšoties pārliecināt ministrus, apgalvoja, ka pašvaldību uzņēmumu komercreklāmas pašu vietvaru izdevumos esot teju vienīgais veids, kā iedzīvotājus informēt par, piemēram, kultūras pasākumiem vai izmaiņām sabiedriskā transporta kursēšanas grafikos.
Turpretī Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Gundars Līcis norādīja, ka patiesībā domstarpības ir tieši par pēdējos gados arvien plašāk piekopto praksi pašvaldību izdevumos publicēt reklāmas, kuru saturs nav īsti saistīts ar iedzīvotāju informēšanu.
„Komercreklāma nedrīkst parādīties šajos medijos. Pret pašvaldību pašu informāciju, protams, mēs nevaram iebilst, ka pašvaldība informē sabiedrību. Tas ir viņas pienākums. Bet reklāmai kā tādai, tai, kas ir par samaksu vai apmaksāta, tāda nedrīkstētu parādīties,” pauda Līcis.
“Īstenībā ir tā, ka visus šos divdesmit gadus ir bijuši paralēli šie informatīvie izdevumi un nekādu problēmu nebija, kamēr dažas pašvaldības, apmēram deviņas pašvaldības, nesāka intervenci informatīvajā tirgū, ko varētu saukt par pašvaldību laikrakstu tirgu,” sacīja Līcis.
Atbilstoši Mediju politikas pamatnostādņu ieviešanas plānam normatīvie akti, kas noteic, ka pašvaldību un citu publisko personu finansētie izdevumi neveic komercdarbību reklāmas tirgū, būtu jāizstrādā nākamā gada pirmajā pusē.
Valdības komitejas sēdē tika apspriesta arī sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un citi ar pamatnostādnēm saistīti jautājumi, tomēr konkrēti lēmumi netika pieņemti.
