Pēc Ozolnieku dīķa labiekārtošanas vietējā deputāta firma iekārojusi zemi tā krastā

Pēc 10 gadu darbības nu jau kādu laiku šovasar dīkā stāv Latvijā vienīgā trosu sistēmas ūdensslēpošanas trase Ozolnieku dīķī netālu no Jelgavas. To par mūsdienīgu, kā minēts tūrisma bukletos, vairs nenosauksi. Pēc desmit gadu lietošanas augusta sākumā dzelmē iegāzies viens no pieciem mastiem, kas stiprināja karuselī izveidoto 750 metru garo slēpošanas trasi. Taču tehniskās ķibeles nav vienīgais izklaižu apturēšanas iemesls. Izrādās, vietējās domes acu priekšā un ar deputātu vēlību ūdensslēpošanas bizness tur ritējis ekspluatācijā nenodotās telpās. Turklāt nesen sakārtotā dīķa krastus iekārojuši ar domes vadību saistīti uzņēmēji.

Šonedēļ pie Ozolnieku dīķa ciemata centrālās ielas malā trokšņo nevis peldētāji un ūdensslēpošanas trases tehnika, bet tikai drēgns vējš. Saulainā laikā tur cits pie cita spiežas simtiem vietējo un Jelgavas atpūtnieku. Brauc arī rīdzinieki, maksājot 25 eiro par iespēju stundu slēpot virs dīķa.

Ar pašvaldības un Eiropas Savienības (ES) gādību par 300 tūkstošiem eiro pirms pāris gadiem ap dīķi izveidots apgaismots celiņš gājējiem un riteņbraucējiem, soliņi un atkritumu urnas, arī uzlabota pludmale un uzliktas jēdzīgas pārģērbšanās kabīnes un tualetes. Lielais pieprasījums pēc dīķa Ozolniekos arī ļāvis vaļu pašlepnumam, jo dome ar īpaši pieņemtu lēmumu šo karjeru liek saukt par Ozolnieku ezeru.

Taču visi uzlabojumi jau pirms vairāk nekā 10 gadiem bija jāpaveic vietējai firmai «Ritums». Zemnieku savienības vadītā Ozolnieku dome 2001. gadā šim uzņēmumam bez konkursa vēlīgi nodeva nomas tiesības, kas ļauj saimniekot visā 26 hektārus plašajā dīķī un ap to. Firmas līdzīpašnieks ir ilggadējais domes deputāts no Zemnieku savienības Ilgvars Lecis. Par līdz šim paveikto viņš saka - sakopa aiz atpūtniekiem un dīķī ielaida zivis.

Kad Ilgvars Lecis ticis pie dīķa, konkursi nemaz nav bijuši jārīko. Pēc viņa domām, uz ūdenskrātuves apsaimniekošanu varēja pieteikties ikviens, taču neesot bijis gribētāju.Tomēr citiem gribētājiem pašvaldība dīķi nomāt nemaz nepiedāvāja. Deputāta firma par ES naudu, bankas un pat pašvaldības izgādāto aizdevumu tur veiksmīgi saimniekoja 10 gadu. Par atpūtnieku ērtībām īpaši nedomājot, tā pelnīja teju 200 tūkstošus eiro gadā, liecina «Lursoft» dati.

Taču pirms pāris gadiem uzņēmums bankrotēja, paliekot parādā gan bankai, gan pusmiljonu eiro nodokļos valsts budžetam un pusotru tūkstoti nekustamā īpašuma nodokļa pašvaldībai. Neatdoti arī 8500 eiro no Ozolnieku pašvaldības aizdotās naudas. Kreditoru skaits un prasījumu apmērs liels. Tikmēr pati slēpošanas trase pirms maksātnespējas veikli mainījusi īpašniekus. Savukārt «gaisā karājas» dīķa krastā uzceltais slēpotāju apkalpošanas nams, kas domes acu priekšā ticis izmantots, kaut ekspluatācijā arvien nav pieņemts.

Lai māju ierakstītu Zemesgrāmatā, maksātnespējīgā deputāta firma šomēnes vērsās domē, prasot vēl uz 10 gadiem iznomāt tūkstoti kvadrātmetru zemes zem ēkas. Deputātu lemšanai lūgumu virzīja pats «zemsavietis» Lecis kā domes Attīstības komitejas šefs. Taču pretī nostājās deputāti no Zaļās partijas, kas Ozolniekos ir Zemnieku savienībai opozīcijā.

Kā iebilšanu argumentē deputāts Ģirts Neija, sagatavotā «lēmumprojekta atbalstīšanas gadījumā šis zemesgabals ar laiku varētu tikt atsavināts». «Tas nav pieļaujams. Uzskatu, ka šā zemesgabala atsavināšana būtu līdzvērtīga Ķīšezera daļas vai Lucavsalas atsavināšanai Rīgā,» saka Neija, uzsverot - zeme noteikti jāpatur pašvaldības īpašumā. 

Pēc asām diskusijām vairākums domnieku nolēma pretēji domes vadības iecerēm - dīķa krastmalu ar pozīcijas deputātu saistītajai firmai tomēr neatdos. Domes priekšsēdētājs Leča partijas biedrs Pēteris Veļeckis, kas pēdējos piecus gadus nebūšanas izlicies nemanām, balsojumā atturējās. Arī pašvaldības viedokli Latvijas Radio pauž nevis viņš, bet nesen strādāt sākušais izpilddirektors Jānis Počs, kam priekšgājēju sastrādātais neesot zināms.

Slēpošanas trases jaunā saimniece un deputāta Leča kaimiņiene Inese Akulāne vēl nemāk teikt, vai trase darbu atsāks jau šodien, kā solīts uzrakstā pie sētas dīķmalā. Vēl lielākā neziņā viņa ir par ēku ūdenskrātuves krastā - no deputāta firmas to it kā nopirkusi, līgums arī esot, bet nauda maksāta neesot. Pēc Akulānes teiktā, ar juridisko lietu sakārtošanu nodarbojas nevis viņa, bet cilvēki domē. Variantus pašvaldības tālākajai rīcībai līdz mēneša beigām uzdots meklēt domes juristei. Savukārt par pašu deputāta firmas parādu piedziņu dome nerunā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti