4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Ceturtā studija

Ilūkstē vietējie «arheologi» veic apšaubāmus izrakumus baznīcas drupās

Pēc amatiera izrakumiem Ilūkstes baznīcas drupām piešķir jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu

Arheologa amatiera pavirši izrakumi, lai atsegtu sagrautās Ilūkstes baznīcas ēkas pamatus, pievērsa tai pieminekļu sargu uzmanību, un nu tai piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss, un turpmāk jebkādi arheoloģiski darbi notiks tikai un vienīgi jomas profesionāļu vadībā, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.

Ilūkste par nozīmīgu jezuītisma centru kļuva XVII gadsimtā, kad vietējais muižnieks Bērtulis Zībergs deva patvērumu no Rīgas izraidītajiem jezuītiem, kas veica rekatolizāciju abpus Daugavai. Viņi Ilūkstē nodibināja skolu un ģimnāziju, kā arī uzcēla klostera ēku un laikā no 1754. līdz 1769. gadam - arī baznīcu ar diviem augstiem torņiem, kas tajā laikā bija viena no lielākajām Baltijā, un, pēc senām liecībām, pat ornamentiem bagātāka un daudz skaistāka nekā Aglonas bazilika.

Baznīcas ēka daļēji tika sagrauta Pirmajā pasaules karā un Otrajā – sagrauta pilnībā. Sešdesmitajos gados baznīcas drupas tika nojauktas, un septiņdesmito gadu sākumā izspridzināti tās pamati, atbrīvojot vietu daudzstāvu dzīvojamo māju celšanai. Pēc neatkarības atjaunošanas vietējā pašvaldība sāka izrādīt interesi par baznīcas pamatiem.

Ilūkstes novada domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Reinis Līcis stāstīja, ka vēsturiski šī celtne, ko vēlējās pētīt, bija ļoti nozīmīga ne tikai Latvijas mērogā, bet visas Baltijas un visas Eiropas mērogā.  

Bet “padomju vara bija ar savām celtnēm uzbūvējusies virsū, gribējās kaut kādā veidā pieminēt un saglabāt šo vēsturisko vietu, un tādēļ radās doma, ka vajadzētu atsegt daļu pamatu, jo vēl daļa virszemē bija redzama joprojām.

Un tā arī vasarā kopā ar baznīcu vietējā mēroga arheologs arī uzsāka nelielus rakšanas darbus,” stāstīja Līcis.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris informēja, ka, “ņemot vērā, ka šajā gadījumā objekts nav piemineklis un neatradās kāda pieminekļa teritorijā, bija uzrakstīts, ka tur drīkst veikt kādus darbus, bet arī pieminot – likums to arī nosaka, ka par kādiem būtiskiem kultūrvēsturiskiem atklājumiem jāinformē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde”.

Novada domes pārstāvja minētais vietējais arheologs patiesībā ir ar mūziķa izglītību, taču ar lielu interesi par vēstures liecībām. Informāciju par to, kas varētu slēpties kādreizējās jezuītu baznīcas pamatos, viņš iepriekš guvis gan Latvijas, gan arī Polijas arhīvos.

“Tā nopietni es pievērsos tam 2000. gadu sākumā, kad varēja atrast informāciju kaut kur citur – piemēram, Krakovā, jo nosēdēju es Krakovas arhīvos arī diezgan daudz, biju ciemos bieži pie Jožefa Paženda – tas ir Krakovas Universitātes arheoloģijas vēsturnieks, un nodarbojas ar jezuītu (vēstures) celtniecības vēsturi,” stāstīja vietējais arheologs – amatieris Toms Jarinovskis.

Pēc rūpīgas Krakovas Universitātes arhīvu izpētes Toms secinājis, ka vismaz baznīcas altāra daļas pamatiem vajadzētu būt salīdzinoši neskartiem.

“Mēs zinājām 100%, ka ir. Mēs zinājām, ka no ceļa puses pati baznīca bija 42 metru garumā – ka 30 metri ir pilnībā izdauzīti, un ka šie 12 metri varētu būt neskarti. Un mums bija taisnība – viņi bija saspridzināti, bet viņi nebija skarti ar to, ka ar ekskavatoru nebija nekas izgrābts,” stāstīja Toms.

Teorētiskā zināšanu bāze par baznīcu Tomam gan ir samērā liela, taču praksē izrakumi baznīcas pamatos Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ekspertu ieskatā tiek veikti ļoti pavirši – ko apliecina kaut vai fakts, ka cilvēku kauli un galvaskausi pēc to izcelšanas no zemes vienkārši sabērti maisos un kopā ar citiem atradumiem novietoti agrākajā klostera ēkā.

“Pārvaldes speciālisti par to uzzināja tikai tad, kad darbi bija veikti jau diezgan plašā apjomā.

Un tomēr tad pagājušā gada septembrī, izvērtējot to situāciju, šim objektam tika piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss,” informēja Asaris.

Līdz ar to darbus drīkst turpināt, tikai saskaņojot ar Ministru kabineta noteikumiem, un darbu vadību drīkst organizēt tikai atbilstošas kvalifikācijas arheologs ar visu pienākošos fiksāciju.

Vēstule, kurā pārvalde informē Ilūkstes novada domi par kārtību, kādā turpmāk veicami arheoloģiskie izrakumi, elektroniski nosūtīta un domē arī saņemta 3. martā.

“Šos darbus mēs apstādinājām, un dotajā brīdī ēkas pamati ir iekonservēti pagaidu variantā, lai neciestu konstrukcijas, [...] un tad jau tālāk kopīgi risināsim, kā šo vēstures kultūras pieminekli saglabāt un veikt arī nelielu izpēti,” norādīja Līcis.

Turpmāk jebkādi arheoloģiska rakstura darbi šajā objektā Sēlijas mazpilsētā notiks tikai un vienīgi jomas profesionāļu vadībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti