Pasaules Bankas pētījums šodien Labklājības ministrijā tika uzņemts ar lielu interesi. Pēdējā laikā daudz runāts, ka pabalstu saņēmējiem ir izdevīgāk nestrādāt un pašreizējā sistēma nemotivē viņus atgriezties darba tirgū. Tomēr Pasaules Banka savā pētījumā nav guvusi pierādījumus plaši izplatītajam stereotipam par krīzes gados izveidojušos „profesionālo pabalstu saņēmēju” paaudzi. To savā prezentācijā atzina Pasaules Bankas vecākā ekonomiste Emīlija Sinota:
„Mūsu rīcībā esošie dati neapliecina, ka Latvijā būtu plaši izplatīta atkarība no sociālajiem pabalstiem. Salīdzinājumā ar citām valstīm, bezdarbnieku pabalsti un garantētā minimālā ienākuma pabalsti neaptver lielu daļu bezdarbnieku. Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstus izmanto kā īslaicīgu krīzes risinājumu, kad izbeidzas bezdarbnieka pabalsts. Mēs neesam guvuši pierādījumus tam, ka GMI pabalstu daudzi saņemtu ilgstoši. Mūsuprāt, kad apstākļi ļaus, būtu vērts pabalstus palielināt un piešķirt lielākam skaitam cilvēku.”
Pēc ekspertes teiktā, lielākā daļa garantēto minimālo ienākumu saņēmusi tikai vienreiz un ne ilgāk par pieciem mēnešiem, tātad paļaušanās uz GMI neesot vērojama.
Lai gan GMI pabalsts domāts pašiem trūcīgākajiem, lauvas tiesa sociālā atbalsta naudas joprojām aiziet universālajiem pabalstiem, ko piešķir neatkarīgi no ienākumu līmeņa, secina Pasaules Banka. Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme atzīst, ka būtu jārunā par mērķētāku pabalstu izmaksu, lai gan, visticamāk, tas nebūs populāri:
„Līdz šim Latvijā šī universālo pabalstu politika ir bijusi piekopta, sabiedrība to ir pieņēmusi tādā veidā, kāda tā ir. Mēs esam gatavi uzsākt diskusiju. Paskaidroju, kur ir starpība - ir valstis, kurās, lai saņemtu jebkādu publisku atbalstu, ir jāpierāda savi ienākumi.”
Kad pabalstu sistēmā varētu notikt izmaiņas, labklājības ministre Ilze Viņķele neņemas prognozēt, atzīstot, ka rēķinās ar lielu sabiedrības pretestību: „Domāju, ka Labklājības ministrija ir gatava virzīties ar šādām iniciatīvām ātrāk, nekā sabiedrība to ir gatava pieņemt. Īpaši runājot par jūtīgajām grupām, piemēram, invalīdiem. Es ceru, ka varēšu motivēt kolēģus saņemties vēl vienam mēģinājumam, piemēram, astoņu latu pabalsta izmaiņām. Redzēsim, kā mums veiksies.”
Lai gan atbalsts sociāli neaizsargātajiem ir būtisks, galvenajai prioritātei tomēr jābūt darbspējīgo cilvēku atgriešanai darba tirgū, norāda Pasaules Banka. Eksperti mudina Latviju strādāt pie lielāka atbalsta mazo ienākumu saņēmējiem. Līdzās nākamgad plānotajai neapliekamā minimuma celšanai un citiem pasākumiem,
Labklājības ministrija gatava izvērtēt arī pakāpenisku pabalstu pārtraukšanu tiem, kas atgriežas darbā, un atvieglot kvalificēšanos pabalstiem. Tāpat īpaši jāstrādā pie izglītības celšanas bezdarba riska grupām.
Tomēr, kā secina ministre Ilze Viņķele, risinājumiem iedzīvotāju labklājības celšanai jābūt kompleksiem, tēlaini salīdzinot to ar Annas Brigaderes grāmatu „Dievs, daba, darbs”: „Šis pētījums apliecina, kaLatvijai, acīmredzot, šobrīd ir jābalstās uz mainītiem trīs vaļiem, un
mūsu jaunā reliģija ir izglītība, veselība un efektīvi reģioni. Jo pētījumā atklātās problēmas ar pabalstu sistēmas maiņu, garāku GMI izmaksas periodu vai lielāku GMI summu ir tikai īstermiņa pagaidu risinājums.”
Jau drīzumā Pasaules Bankas pētījuma pilnā versija būs pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā, bet 3.jūnijā ministrija rīkos plašāku konferenci par pētījuma rezultātiem. Tajā piedalīsies arī premjers un Eiropas Komisijas nodarbinātības lietu komisārs.
